neviens eirocents no starptautiskā aizņēmuma pagaidām nav ticis nevienai no tevis nosauktajām izdevumu sadaļām

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a kurām izdevumu sadaļām ira? un kur to var redzēt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

puse aizgājusi banku stabilitātes fondā, puse - valsts parāda nomaksai

(Reply to this) (Parent) (Thread)

valsts parāda vai valsts saistību nomaksai? citiem vārdiem, kam?

par banku stabilitātes fondu man ir viedoklis, aizvedīšu sīku uz dārzu un padalīšos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Repše 9. septembrī: "Visvairāk - 59,9% jeb 668,8 miljoni latu - no saņemtajiem līdzekļiem izlietoti valsts parāda atmaksai, 25% jeb 279,2 miljoni latu - valsts budžeta deficīta segšanai, 14,6% jeb 163,4 miljoni latu - atbalstam finanšu sektora stabilitātei, konkrēti - termiņnoguldījumam "Parex bankā" tās sindicēto kredītu atmaksai, bet 0,5% jeb seši miljoni latu iztērēti valsts budžeta aizdevumiem."

nu labi, tos 25 % valsts budžeta deficīta segšanai var uzskatīt par tekošajām izmaksām

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tā ir. un valsts parādus arī ir svarīgi maksāt, lai valsteli nepasludina par bankrotējušu, lai mūsējais kredītreitings nenokrīt apukšzemes pazemē un visi investori kopistiski nesavāc savus biznesus un nenotin parpalas. tātad, manuprāt, ~85% naudas ir saprātīgi izlietoti.

par parex banku - es uzskatu, ka godmanis pieņēma pareizu lēmumu, gāzt naudu parex bankā (par spīti dziļam proletāriskam riebumam pret sabiedrības bagāto daļu, e.g., bankas īpašniekiem). gan jau, ka kāds strēķītis ar studentiem varētu maģistra darbus par šo tēmu aizstāvēt (vai šim lēmumam bija pozitīvs vai negatīvs efekts). manuprāt, pozitīva efekta indikators būtu, ka šīs darbības rezultātā latvijā atjaunaujās starpbanku aizdevumi starpbanku tirgū. Ja atbilde būtu jā, patiešām, atjaunojās, tad tas bija labi darīts.

starp citu, skaidrās naudas krājums Eiropas CB palielinājās 44 reizes (!) kopā (pirms krīzes Eiropas CB skaidrās naudas rezerves bija 1 biljons eiro, pēc krīzes 44 biljoni eiro).
dabiski, ka vajadzība palielināt skaidrās naudas rezerves bankām (jo uzticība banku sistēmai tika sagrauta + grūtības īslaicīgas likviditātes probas risināt aizņemoties starpbanku tirgū) a) procentu likmju pieaugumu depozītiem, b) nozīmēja kreditēšanas faktisku apstāšanos => grūtības kompānijām restrukturizēt parādus, procentu likmju pieaugšana un t.t. => likviditātes problēmas, izmaksu samazināšana, darba vietu zaudēšana, darbības apjomu samazināšanās, ienākumu samazināšanās, vēl mazāka iespēja kapitālu aizņemties (kapitālu bankas aizdod pēc formulas EBITDA (ernings before interest, taxes, depreciation and amortization x mulitiplikators), jo mazāks EBITDA un mulitiplikators, jo mazāks aizņemtā kapitāla daudzums firmā = ražošanas samazināšanās =>IKP samazināšanās = labklājības klupiens.

(Reply to this) (Parent)

valsts parāda nomaksa == budžeta deficīts == tā nauda, kas bija jāizmaksā valsts iestāžu algās, pensijās, utml, bet kuras valstij nebija.

(Reply to this) (Parent)

dooh

un valsts parāds rodas no kurienes? tak cita starpā arī no visām augstāk minētajām pozīcijām, ja tērē vairāk nekā pelna

un gandrīz tas pats arī par "banku stabilitātes fondu" - arī tur ķēdītes galā ir reāli tēriņi

(Reply to this) (Parent)