jojo commented on dienasgramata's post:

jā, tā ir. un valsts parādus arī ir svarīgi maksāt, lai valsteli nepasludina par bankrotējušu, lai mūsējais kredītreitings nenokrīt apukšzemes pazemē un visi investori kopistiski nesavāc savus biznesus un nenotin parpalas. tātad, manuprāt, ~85% naudas ir saprātīgi izlietoti.

par parex banku - es uzskatu, ka godmanis pieņēma pareizu lēmumu, gāzt naudu parex bankā (par spīti dziļam proletāriskam riebumam pret sabiedrības bagāto daļu, e.g., bankas īpašniekiem). gan jau, ka kāds strēķītis ar studentiem varētu maģistra darbus par šo tēmu aizstāvēt (vai šim lēmumam bija pozitīvs vai negatīvs efekts). manuprāt, pozitīva efekta indikators būtu, ka šīs darbības rezultātā latvijā atjaunaujās starpbanku aizdevumi starpbanku tirgū. Ja atbilde būtu jā, patiešām, atjaunojās, tad tas bija labi darīts.

starp citu, skaidrās naudas krājums Eiropas CB palielinājās 44 reizes (!) kopā (pirms krīzes Eiropas CB skaidrās naudas rezerves bija 1 biljons eiro, pēc krīzes 44 biljoni eiro).
dabiski, ka vajadzība palielināt skaidrās naudas rezerves bankām (jo uzticība banku sistēmai tika sagrauta + grūtības īslaicīgas likviditātes probas risināt aizņemoties starpbanku tirgū) a) procentu likmju pieaugumu depozītiem, b) nozīmēja kreditēšanas faktisku apstāšanos => grūtības kompānijām restrukturizēt parādus, procentu likmju pieaugšana un t.t. => likviditātes problēmas, izmaksu samazināšana, darba vietu zaudēšana, darbības apjomu samazināšanās, ienākumu samazināšanās, vēl mazāka iespēja kapitālu aizņemties (kapitālu bankas aizdod pēc formulas EBITDA (ernings before interest, taxes, depreciation and amortization x mulitiplikators), jo mazāks EBITDA un mulitiplikators, jo mazāks aizņemtā kapitāla daudzums firmā = ražošanas samazināšanās =>IKP samazināšanās = labklājības klupiens.