"Avīzes, žurnāli, vēstules!" pastniece braucot uz riteņa pie sevis domāja,"es cilvēkiem vedu dzīvi. bet pati nesaņemu nevienu vēstuli. droši vien kāds sūta mīlestības vēstuli. ja es pazaudētu to tad nebūtu labi." apstājusies pie mājas durvīm un paņēmusi somu ar vēstulēm. "nebūtu labi, nebūtu labi," liekot pastu paskastītēs. Nolikusi somu atpakaļ vietā velosipēda groziņā, viņa palūkojās debesīs un pamanīja to, viņas sirds ietrīsējās, kautri un lēni viņa ļava savam skatam noslīdēt 2 stāva logā. kur stāvēja viņš, ar skaistām un bezgalīgi laimīgām acīm. "droši vien viņš zina, ka kādas sūdītā vēstule ar sirds zelta putekļiem līdz viņam ir nonākusi veiksmīgi... un rēķini." un tā pastneices dodās tālāk, nekad nesatiekot kiosknieces.

(Reply to this) (Parent)