(bez virsraksta) @ 00:08
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
28. Aprīlis 2009Commentspriekš manis tas ir prieks riktīgs- jo man patīk un interesē hokejs. Un man šķiet ir tikai super cilvēcīgi un reāli just līdzi savai valsts izlasei. arī olimpiāde huij mans nopelns, ja LV izcīna zeltu, un tomēr katru no mums pārņem lepnums un emocijas. Un tas ir tikai labi. Jo TĀ IR MŪSU IZLASE, kas paŗstāv manu valsti- Tu losi! Un es lepojos ar savu zemi, un lepojos ar tiem puišiem, kas kapāja līdz pēdējam un parādīja to, kas esam arī mēs letiņi !
Tu esi vecs marasmātiķis un ir tik nozēlojami, ka cilvēku nekas šai dzīvē nevar ne iepriecienāt, ne izraisīt emocijas. NOŽĒLOJAMI
(Reply to this)
(Thread)
ūja ūja, nešaudies tā ar vārdiem. hoķis bija varens, taču no tā nemīlēšanas nu nekādi neizriet CILVĒKS, KURU NEKAS ŠAI DZĪVĒ NEVAR NE IEPRIECINĀT, NE IZRAISĪT EMOCIJAS
(Reply to this)
(Parent)
kāpēc jūs neviens negribat izlasīt, ko es esmu uzrakstījis? kur tur ir teikt, ka mani nekas nespēj iepriecināt un izraisīt emocijas? kur es esmu teicis, ka tas ir slikti, ka kāds priecājas par redzētu spēli utt.? es tikai saku, ka tas ir dīvaini un drusku (no)žēlojami - spēt tik ļoti priecāties vien par hokejistu uzvaru (turklāt, es jau dzirdu pretargumentus: "Jā, bet nekā cita jau mums nav, par ko priecāties!")
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|