es kādreiz strādāju par naktssargu kaut kādā armija noliktavu teritorijā, kur nekā īpaša, izņemot pašu teritoriju, vairs nebija, bet sarga būdiņā bija smacīgi un smirdēja visu iepriekšējos okupācijas gadu naktssargu zābaki, tāpēc es staigāju pa perimetru un ik rītu sagaidīju saullēktu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas gan varētu būt bijis savā ziņā forši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es zināju, kurā brīdī un kurā punktā pie apvāršņa viņa parādīsies, es teicu: "Sveika, Saule!" un šī ausa

(Reply to this) (Parent)