Gribat dzirdēt stāstu par pasaules neveiksmīgāko izcilo mūzikas albumu? Ir tāds dziedātājs Nīls Daimonds, kurš kļuva pazīstams 1967. gadā, slavas virsotnes sasniedza septiņdesmito gadu sākumā, dziedot salkanas dziesmiņas par mīlestību un lauku mājām, strinkšķinot ģitāru, nu, tipa tieši tā, kā tas patīk amerikāņu šlāgerradio klausītājiem. Astoņdesmitajos viņa slava pabālēja, toties neskaitāmi mūziķi kļuva populāri, dziedot viņa sarakstīto dziesmu daudz aizraujošākas kaverversijas. Mūsu gadsimtā par viņu jau bija pavisam aizmirsuši, vien producents Riks Rubins, kurš bija atklājis Džonija Keša pirmsnāves akustisko potenciālu un līdzīgu triku izstrādājis ar dziedātāju vārdā Donovan, uzaicināja Daimondu savā studijā un ierakstīja lielisku, satriecošu, aizkustinošu un dzīvu albumu, kas iznāca 2005. gada 8. novembrī. Kritiķi jau paspēja publicēt pirmās sajūsminātās recenzijas (par Nīlu Daimondu neviens nebija rakstījis presē kādus gadus desmit), kad izrādījās, ka ierakstu kompānija Columbia Records sadarbībā ar bēdīgi slaveno Sony pretpirātisma kampaņu, bija ievietojuši kompaktdiskā slepenu rootkit programmiņu, kurai vajadzēja aizsargāt disku pret nokopēšanas iespēju, taču tā praktiski sabojāja neuzmanīgu datorlietotāju sistēmas failus. Rezultātā albums tika atsaukts no veikaliem un ir pārizdots lietotājam draudzīgā versijā vien pēc diviem gadiem, kad tam vairs neviens nepievērsa uzmanību. Pievērst uzmanību: šeit