(bez virsraksta) @ 11:44
Jūs jau droši vien esat dzirdējuši to stāstu par dziesmu Bitter Sweet Symphony, taču es beidzot sameklēju uzskates materiālus un gribu jums izstāstīt vēlreiz (zem linkiem ir mp3 faili no yy.lv):
Bēdīgi slavenā Ričarda Eškrofta grupa The Verve pirms vairāk kā desmit gadiem ierakstīja savu populārāko un komerciāli visveiksmīgāko albumu Urban Hymns, kuras panākumu pamatā bija dziesma Bitter Sweet Symphony - skumja, taču aizkustinoša melodija ar savdabīgu fona motīvu, ko veidoja iecilpots stīgu orķestra sampls. Šo stīgu orķestra gabaliņu sadzirdēja grupas Rolling Stones autortiesību pārvaldītāji ABKCO un iesūdzēja The Verve tiesā par plaģiātu, paziņojot, ka oriģināls ir grupas The Rolling Stones 1965. gada dziesma The Last Time.
Patiesību sakot, pašā dziesmā nekas tāds nav dzirdams, bet kaut kas līdzīgs, tikai savādākā orķestra aranžējumā ir saklausāms Andrew Oldham Orchestra ierakstos, kur viņi spēlē The Rolling Stones dziesmas orķestra versijā (bija tāds modes kliedziens - pārlikt rokmūziku uz simfonisko orķestri, tiesa, tur nācās visādi laipot un piedomāt klāt neesošas harmonijas un variācijas, lai nebūtu tik pliki un vispār, lai visiem instrumentiem daudzmaz būtu, ko spēlēt).
Sampla pamatā esošā melodija, grozi kā gribi, nebija Džegera un Ričardsa izdomāta, taču Endrjū Oldmens savulaik nebija tik klīrīgs un sava orķestra ieraksta autorību bija pierakstījis viņiem. Tiesa lēma, ka The Verve dziesma satur Mika Džegera un Kīta Ričardsa autortiesību objekta elementus un sākās ilgi strīdi par to, cik kuram būtu jāmaksā, bija vienošanās par 50/50 ienākumu sadalījumu, bet tad ABKCO puiši ieradās un pateica, ka viņi grib vai nu 100% vai arī prasīs izņemt disku no pārdošanas, tad The Verve puiši apskaitās un paziņoja, ka atsakās no autorības vispār.
Turpmāk visur dziesmas Bitter Sweet Symphony autori skaitās M.Jagger un K.Richards, bet Eškrofts kādā intervijā paziņoja, ka tā ir labākā dziesma, ko Džegers ar Ričardsu jebkad ir sarakstījuši. Dziesma vairākas reizes ir izmantota reklāmas klipos bes The Verve atļaujas - Nike kurpēm un Vauxhall Motors mašīnām, kā rezultātā Eškrofts koncertos publiski aicināja nepirkt šīs mašīnas, "jo tās ir sūds". Beigu beigās viņiem izdevās ar tiesas sprieduma panākt savas "morālās tiesības" neatļaut dziesmas turpmāku komerciālu izmantošanu un šobrīd šīs dziesmas sākotnējā versija vairs nav komerciāli pieejama.
Jāpiebilst, ka tiesas prasību uzturēja ABKCO īpašnieks Allens Kleins, kas ir bēdīgi slavens ar šādiem tiesas procesiem, savulaik pietiesājis no Dženetas Džeksones daļu no autortiesībām uz dziesmu What'll I Do, jo tās tekstā esot izmantota rindiņa no The Rolling Stones dziesmas Satisfaction. Gribat zināt, kura rindiņa? Lūk, šī - "Hey hey hey, that's what I say."
Bēdīgi slavenā Ričarda Eškrofta grupa The Verve pirms vairāk kā desmit gadiem ierakstīja savu populārāko un komerciāli visveiksmīgāko albumu Urban Hymns, kuras panākumu pamatā bija dziesma Bitter Sweet Symphony - skumja, taču aizkustinoša melodija ar savdabīgu fona motīvu, ko veidoja iecilpots stīgu orķestra sampls. Šo stīgu orķestra gabaliņu sadzirdēja grupas Rolling Stones autortiesību pārvaldītāji ABKCO un iesūdzēja The Verve tiesā par plaģiātu, paziņojot, ka oriģināls ir grupas The Rolling Stones 1965. gada dziesma The Last Time.
Patiesību sakot, pašā dziesmā nekas tāds nav dzirdams, bet kaut kas līdzīgs, tikai savādākā orķestra aranžējumā ir saklausāms Andrew Oldham Orchestra ierakstos, kur viņi spēlē The Rolling Stones dziesmas orķestra versijā (bija tāds modes kliedziens - pārlikt rokmūziku uz simfonisko orķestri, tiesa, tur nācās visādi laipot un piedomāt klāt neesošas harmonijas un variācijas, lai nebūtu tik pliki un vispār, lai visiem instrumentiem daudzmaz būtu, ko spēlēt).
Sampla pamatā esošā melodija, grozi kā gribi, nebija Džegera un Ričardsa izdomāta, taču Endrjū Oldmens savulaik nebija tik klīrīgs un sava orķestra ieraksta autorību bija pierakstījis viņiem. Tiesa lēma, ka The Verve dziesma satur Mika Džegera un Kīta Ričardsa autortiesību objekta elementus un sākās ilgi strīdi par to, cik kuram būtu jāmaksā, bija vienošanās par 50/50 ienākumu sadalījumu, bet tad ABKCO puiši ieradās un pateica, ka viņi grib vai nu 100% vai arī prasīs izņemt disku no pārdošanas, tad The Verve puiši apskaitās un paziņoja, ka atsakās no autorības vispār.
Turpmāk visur dziesmas Bitter Sweet Symphony autori skaitās M.Jagger un K.Richards, bet Eškrofts kādā intervijā paziņoja, ka tā ir labākā dziesma, ko Džegers ar Ričardsu jebkad ir sarakstījuši. Dziesma vairākas reizes ir izmantota reklāmas klipos bes The Verve atļaujas - Nike kurpēm un Vauxhall Motors mašīnām, kā rezultātā Eškrofts koncertos publiski aicināja nepirkt šīs mašīnas, "jo tās ir sūds". Beigu beigās viņiem izdevās ar tiesas sprieduma panākt savas "morālās tiesības" neatļaut dziesmas turpmāku komerciālu izmantošanu un šobrīd šīs dziesmas sākotnējā versija vairs nav komerciāli pieejama.
Jāpiebilst, ka tiesas prasību uzturēja ABKCO īpašnieks Allens Kleins, kas ir bēdīgi slavens ar šādiem tiesas procesiem, savulaik pietiesājis no Dženetas Džeksones daļu no autortiesībām uz dziesmu What'll I Do, jo tās tekstā esot izmantota rindiņa no The Rolling Stones dziesmas Satisfaction. Gribat zināt, kura rindiņa? Lūk, šī - "Hey hey hey, that's what I say."
| | Add to Memories | Tell A Friend