patiesībā es ļoti ilgu laiku dzīvoju ar tādu kā neapzinātu, bet nelokāmu pārlicību, ka es noteikti nomiršu pirms mammas, ka mamma mani apglabās. ne jau tāpēc, ka paredzēju sev īsu mūžu, bet vienkārši acīmredzot nevarēju iedomāties tādu pasauli, kurā nav mammas. nu arī tagad man kaut kā neticas, ka mamma varētu nomirt, un ja arī varētu, tad noteikti ne pēkšņi. viņai no sākuma vajadzētu saslimt vai kaut kā tā, un tad jau es kaut kā paspētu sagatavoties.

(Reply to this)