DIENA. Trešdien seriālā Neprāta cena aktieri vairākkārt lietoja vārdu "dirsā". LTV ģenerāldirektors Edgars Kots sacīja, ka ir liela atšķirība, vai tiešraidē to dara žurnālists vai tas tiek izmantots kā mākslinieciskais līdzeklis.

Kā lamuvārdi kļuva par politisku instrumentu: http://satori.lv/raksts/4023/Ilmars_Slapins/Revolucijas_nacionalas_ipatnibas

DELFI. Kādam jaunietim trešdienas vakarā nācies Jelgavas pašvaldības policistiem sniegt paskaidrojumus par savām izdarībām ar uguni Svētes un Kalpaka ielas krustojumā. Jaunais vīrietis policistiem paskaidrojis, ka nodarbojoties ar uguns dejām. Viņam izskaidrotas sekas, kas var rasties neuzmanīgas uguns lietošanas un viņa neapdomīgās rīcības dēļ. Viņš uguni nodzēsis.

Ar autortiesībām taču ir pavisam vienkārši. Veikalā skan radio, tur iekšā autora mūzika pilnā skaļumā. Autortiesību aģentūra aiziet pie autora un prasa: "Gribi naudu?" Autors saka: "Jā. Neatteiktos." "Labi," saka autortiesību aģentūra, "tad mēs iesim pie veikaliem, kafejnīcām, radio un birojiem, un teiksim, lai maksā." Aiziet pie veikala un saka: "Maksājiet naudu par to, ka klausāties autora mūziku!" Veikals atbild: "Kādu mūziku? Šito sūdu? Nu i nafig, mēs viņu nemaz neklausāmies." Un izslēdz radio. Autortiesību aģentūra aiziet. Pēc kāda laika autors zvana aģentūrai un prasa: "Nu, un kur nauda?" "Kāda nauda?" drūmi atbild autortiesību aģentūra. "Tavu mūziku taču neviens vairs neklausās!"

Cits gadījums. Autors uzraksta grāmatu, nodrukā. Kāds izlasa, nopriecājas, nokopē un ieliek internetā. Visi lasa autora grāmatu internetā tā, ka čaukst vien. Autortiesību aģentūra prasa autoram: "Tu taču negribi, ka tevi apzog?" "Nē, pasarg, Dievs!" atbild autors. "Mani apzog?" "Jā," drūmi pamāj ar galvu aģentūra un dodas kaujā. Apstaigā visus interneta pirātus kopā ar policistu un atslēdz viņiem internetu. Pēc brīža autors zvana aģentūrai un prasa: "Nu, kā ar tiem zagļiem, noķērāt?" "Jā," atbild autortiesību aģentūra. "Vari priecāties, tevi vairs neviens nelasa."

Man patīk, kā mazajos veikaliņos krievu izcelsmes pārdevējas ar mani sarunājas latviski. It īpaši, kā atvadās. Kādā dzērienu veikalā, kad jau pēc trešās iepirkšanās bija izsmelti: "Uz redzēšanos!", "Visu labu!", "Lai jums labs vakars!", reiz izdzirdēju: "Uz redzīti!" - ar viegli rotaļīgu akcentu. Bet šodien gaļas veikaliņā gandrīz paklupu pie durvīm, izdzirdot: "Nu, kad beigsies, pienāciet vēl. Kaut ko izdomāsim!"