Ir tādas sajūtas, kuras gribas atjaunot, izdzīvot vēlreiz no jauna, nu, kaut vai tikai izjust ķermeņa līmenī, smieklīgi, protams, visādu tur kņudēšanu vēderā, skudriņas uz muguras un tauriņus vēderā, pirmā cigaretes dūma iespraukšanos galvā, siltumu no malka šņabja, svaigi samaltas kafijas smaržu, to sajūtu, kad tu uzzini kaut ko jaunu un šis jaunais, šķiet, atstās milzīgu iespaidu uz visu, ko tu zini un domā, tu izdzirdi kādu jaunu mūziku, uzzini par to, ka ir kāda grupa, nu - grupa, kas spēlē niknu un agresīvu roku, bet tādu, kur ir doma un teksts, mūziku, kas ietekmējusi citu cilvēku dzīves, tu to izdzirdi, pareizāk sakot, zini, ka tūdaļ izdzirdēsi, un tevi pārņem tā zināmā sajūt, mulsums no tā, ka pasaule ir neietaisīta un tukša, un viss vēl ir priekšā, viss vēl tikai notiks un radīsies, un tu nebūt neesi pēdējais cilvēks šajā radīšanas darbā, tu esi pasaules centrā, vai, piemēram, tu atšķir jaunu grāmatu, vai varbūt pat tādu vecu, no antikvariāta vai kāda miruša radinieka bibliotēkas, tu noslauki putekļus un ieelpo ādas iesējuma smaržu, sīkas papīra drumstalas nomirst zemē, lappuses negribīgi pašķiras un tu redzi vārdus un teikumus, tādus, kādus agrāk nekad vēl neesi lasījis, un tu zini, ka šī grāmata ir laba, tajā ir pateikts kaut kas tāds, ko vēl neviens pirms šī autora tik labi nav pateicis un arī pēcāk vairs ne, vai arī tu gaidi tikšanos ar kādu cilvēku, tu viņu pat vēl nepazīsti, bet uztraucies un domā, tu esi dzirdējis vai lasījis par to, ka šis cilvēks ir gudrs, talantīgs vai varbūt pat ģēnijs, un tad tu viņu ieraugi un sāc runāt, un jūti, ka jūs domājat vienu un to pašu, un šīs cilvēks ir vienkāršs, viņš neizliekas, viņš nav tāds, kāds centies būt tu, bet gluži otrādi - dzīvo, domā un runā tā, kā tas ir patiesībā, un tu sajūti šī cilvēkas domas un vārdus kā savus un tev uz brīdi kļūst vieglāk elpot, tu saredzi tādus sīkumus sev apkārt, kam agrāk nepievērsi uzmanību, re, aizbrauc trolejbuss vai saule iespīd lietus peļķē un pasaule ir tava, šajā brīdī, šajā īsajā mirklī starp tagad un tad, tev starp pirkstiem.

Kristaps Zālītis ,DELFI: "Lai gan esmu klausījies vairākus simtus sešdesmito gadu albumus, ar pirmo izdzirdēšanu mani savā varā neatvairāmi pārņēmuši un uz visu mūžu muļķīgu smaidu sejā atstājuši tikai divi."

turpināsim (sākums šeit) salīdzinātKristapa Zālīša rakstus par Lū Rīdu Delfos ar līdzīga satura Ilmāra Šlāpina rakstu Perversais dzīvnieks 1996. gada aprīļa žurnālā Rīgas Laiks:

K.Z.: "Šobrīd neviens īsts mūzikas mīļotājs nenoliegs albuma absolūto burvību un fenomenālo ietekmi uz turpmāko rokmūzikas attīstību. Atsaucoties uz leģendāro Ilmāra Šlāpina rakstu 1996. gada "Rīgas laikā", "Plate tika pārdota tikai tūkstoš eksemplāros, taču katrs, kas to nopirka, pēc tam nodibināja savu grupu". Tiesa, to teicis nevis Šlāpins, bet viens no "Roxy Music" dibinātājiem Braians Īno."

I.Š.: "...grūti iedomāties citu albumu, kas būtu atstājis tikpat lielu ietekmi uz rokmūzikas attīstību. Savulaik šo situāciju precīzi aprakstīja Braiens Īno: "Plate tika pārdota tikai tūkstoš eksemplāros, taču katrs, kas to nopirka, pēc tam nodibināja savu grupu.""


p.s. visvairāk mulsina tas, par kādu "rokmūzikas attīstību" viņi abi tur runā?

Apollo: "Loskutovs teica, ka piektdien uz komisijas sēdi tomēr dosies, kaut gan viņam nav īpašas vēlmes to darīt."

Diena.lv: "Turklāt, tuvojoties siltākam laikam, jūtama tendence noziegumu skaitam palielināties."

Valsts policija lūdz iedzīvotājus atpazīt attēlos redzamo jaunieti, kurš nelikumīgi izmantojis svešu kredītkarti



Šajā sakarā - polls
Attēlā redzams:

a) Loskutovs
b) Veldre

Raimonds Merkšarme, Apollo: "LTV7 skolnieku konkursā «"Eksperiments"» kurā skolnieki sacenšas savās zināšanas un prasmēs izmantot fizikas zināšanas, 2 komandas pēc kārtas uz jautājumu - cik tad dažādu atomu dabā ir, no variantiem apmēram 100, 1000, 10 000 izvēlējās divus pēdējos. Paskaidrojot, cik tas tomēr svarīgi, atgādināšu, ka šis fakts ir pamatu pamats uz kura vispār iespējams tālāk kaut ko mācīt dabaszinātnēs, apmēram tas pats, kas matemātikā reizrēķins. Vēl svarīgāku šo notikumu padara fakts, ka šīs skolas dodas uz konkursu, tātad tomēr izvēlas labākos pārstāvjus. Un tas, ziniet, ir daudz svarīgāk par kūkām."

LETA: "VVC inspektors Andris Čapiņš Rīgas Zemgales priekšpilsētā par Valsts valodas likuma pārkāpumiem piemēroja sodu kādā kafejnīcā, kur ēdienkarte bija uzrakstīta tikai krievu valodā. "Klientiem piedāvāja «lukovij klops» un citas garšīgas un nesaprotamas lietas," apgalvoja Skalbergs."