Ir tādas sajūtas, kuras gribas atjaunot, izdzīvot vēlreiz no jauna, nu, kaut vai tikai izjust ķermeņa līmenī, smieklīgi, protams, visādu tur kņudēšanu vēderā, skudriņas uz muguras un tauriņus vēderā, pirmā cigaretes dūma iespraukšanos galvā, siltumu no malka šņabja, svaigi samaltas kafijas smaržu, to sajūtu, kad tu uzzini kaut ko jaunu un šis jaunais, šķiet, atstās milzīgu iespaidu uz visu, ko tu zini un domā, tu izdzirdi kādu jaunu mūziku, uzzini par to, ka ir kāda grupa, nu - grupa, kas spēlē niknu un agresīvu roku, bet tādu, kur ir doma un teksts, mūziku, kas ietekmējusi citu cilvēku dzīves, tu to izdzirdi, pareizāk sakot, zini, ka tūdaļ izdzirdēsi, un tevi pārņem tā zināmā sajūt, mulsums no tā, ka pasaule ir neietaisīta un tukša, un viss vēl ir priekšā, viss vēl tikai notiks un radīsies, un tu nebūt neesi pēdējais cilvēks šajā radīšanas darbā, tu esi pasaules centrā, vai, piemēram, tu atšķir jaunu grāmatu, vai varbūt pat tādu vecu, no antikvariāta vai kāda miruša radinieka bibliotēkas, tu noslauki putekļus un ieelpo ādas iesējuma smaržu, sīkas papīra drumstalas nomirst zemē, lappuses negribīgi pašķiras un tu redzi vārdus un teikumus, tādus, kādus agrāk nekad vēl neesi lasījis, un tu zini, ka šī grāmata ir laba, tajā ir pateikts kaut kas tāds, ko vēl neviens pirms šī autora tik labi nav pateicis un arī pēcāk vairs ne, vai arī tu gaidi tikšanos ar kādu cilvēku, tu viņu pat vēl nepazīsti, bet uztraucies un domā, tu esi dzirdējis vai lasījis par to, ka šis cilvēks ir gudrs, talantīgs vai varbūt pat ģēnijs, un tad tu viņu ieraugi un sāc runāt, un jūti, ka jūs domājat vienu un to pašu, un šīs cilvēks ir vienkāršs, viņš neizliekas, viņš nav tāds, kāds centies būt tu, bet gluži otrādi - dzīvo, domā un runā tā, kā tas ir patiesībā, un tu sajūti šī cilvēkas domas un vārdus kā savus un tev uz brīdi kļūst vieglāk elpot, tu saredzi tādus sīkumus sev apkārt, kam agrāk nepievērsi uzmanību, re, aizbrauc trolejbuss vai saule iespīd lietus peļķē un pasaule ir tava, šajā brīdī, šajā īsajā mirklī starp tagad un tad, tev starp pirkstiem.
(bez virsraksta) @ 00:45
dienasgramata:
Ir tādas sajūtas, kuras gribas atjaunot, izdzīvot vēlreiz no jauna, nu, kaut vai tikai izjust ķermeņa līmenī, smieklīgi, protams, visādu tur kņudēšanu vēderā, skudriņas uz muguras un tauriņus vēderā, pirmā cigaretes dūma iespraukšanos galvā, siltumu no malka šņabja, svaigi samaltas kafijas smaržu, to sajūtu, kad tu uzzini kaut ko jaunu un šis jaunais, šķiet, atstās milzīgu iespaidu uz visu, ko tu zini un domā, tu izdzirdi kādu jaunu mūziku, uzzini par to, ka ir kāda grupa, nu - grupa, kas spēlē niknu un agresīvu roku, bet tādu, kur ir doma un teksts, mūziku, kas ietekmējusi citu cilvēku dzīves, tu to izdzirdi, pareizāk sakot, zini, ka tūdaļ izdzirdēsi, un tevi pārņem tā zināmā sajūt, mulsums no tā, ka pasaule ir neietaisīta un tukša, un viss vēl ir priekšā, viss vēl tikai notiks un radīsies, un tu nebūt neesi pēdējais cilvēks šajā radīšanas darbā, tu esi pasaules centrā, vai, piemēram, tu atšķir jaunu grāmatu, vai varbūt pat tādu vecu, no antikvariāta vai kāda miruša radinieka bibliotēkas, tu noslauki putekļus un ieelpo ādas iesējuma smaržu, sīkas papīra drumstalas nomirst zemē, lappuses negribīgi pašķiras un tu redzi vārdus un teikumus, tādus, kādus agrāk nekad vēl neesi lasījis, un tu zini, ka šī grāmata ir laba, tajā ir pateikts kaut kas tāds, ko vēl neviens pirms šī autora tik labi nav pateicis un arī pēcāk vairs ne, vai arī tu gaidi tikšanos ar kādu cilvēku, tu viņu pat vēl nepazīsti, bet uztraucies un domā, tu esi dzirdējis vai lasījis par to, ka šis cilvēks ir gudrs, talantīgs vai varbūt pat ģēnijs, un tad tu viņu ieraugi un sāc runāt, un jūti, ka jūs domājat vienu un to pašu, un šīs cilvēks ir vienkāršs, viņš neizliekas, viņš nav tāds, kāds centies būt tu, bet gluži otrādi - dzīvo, domā un runā tā, kā tas ir patiesībā, un tu sajūti šī cilvēkas domas un vārdus kā savus un tev uz brīdi kļūst vieglāk elpot, tu saredzi tādus sīkumus sev apkārt, kam agrāk nepievērsi uzmanību, re, aizbrauc trolejbuss vai saule iespīd lietus peļķē un pasaule ir tava, šajā brīdī, šajā īsajā mirklī starp tagad un tad, tev starp pirkstiem.
Ir tādas sajūtas, kuras gribas atjaunot, izdzīvot vēlreiz no jauna, nu, kaut vai tikai izjust ķermeņa līmenī, smieklīgi, protams, visādu tur kņudēšanu vēderā, skudriņas uz muguras un tauriņus vēderā, pirmā cigaretes dūma iespraukšanos galvā, siltumu no malka šņabja, svaigi samaltas kafijas smaržu, to sajūtu, kad tu uzzini kaut ko jaunu un šis jaunais, šķiet, atstās milzīgu iespaidu uz visu, ko tu zini un domā, tu izdzirdi kādu jaunu mūziku, uzzini par to, ka ir kāda grupa, nu - grupa, kas spēlē niknu un agresīvu roku, bet tādu, kur ir doma un teksts, mūziku, kas ietekmējusi citu cilvēku dzīves, tu to izdzirdi, pareizāk sakot, zini, ka tūdaļ izdzirdēsi, un tevi pārņem tā zināmā sajūt, mulsums no tā, ka pasaule ir neietaisīta un tukša, un viss vēl ir priekšā, viss vēl tikai notiks un radīsies, un tu nebūt neesi pēdējais cilvēks šajā radīšanas darbā, tu esi pasaules centrā, vai, piemēram, tu atšķir jaunu grāmatu, vai varbūt pat tādu vecu, no antikvariāta vai kāda miruša radinieka bibliotēkas, tu noslauki putekļus un ieelpo ādas iesējuma smaržu, sīkas papīra drumstalas nomirst zemē, lappuses negribīgi pašķiras un tu redzi vārdus un teikumus, tādus, kādus agrāk nekad vēl neesi lasījis, un tu zini, ka šī grāmata ir laba, tajā ir pateikts kaut kas tāds, ko vēl neviens pirms šī autora tik labi nav pateicis un arī pēcāk vairs ne, vai arī tu gaidi tikšanos ar kādu cilvēku, tu viņu pat vēl nepazīsti, bet uztraucies un domā, tu esi dzirdējis vai lasījis par to, ka šis cilvēks ir gudrs, talantīgs vai varbūt pat ģēnijs, un tad tu viņu ieraugi un sāc runāt, un jūti, ka jūs domājat vienu un to pašu, un šīs cilvēks ir vienkāršs, viņš neizliekas, viņš nav tāds, kāds centies būt tu, bet gluži otrādi - dzīvo, domā un runā tā, kā tas ir patiesībā, un tu sajūti šī cilvēkas domas un vārdus kā savus un tev uz brīdi kļūst vieglāk elpot, tu saredzi tādus sīkumus sev apkārt, kam agrāk nepievērsi uzmanību, re, aizbrauc trolejbuss vai saule iespīd lietus peļķē un pasaule ir tava, šajā brīdī, šajā īsajā mirklī starp tagad un tad, tev starp pirkstiem.