Nepabeigtā dienasgrāmata


(bez virsraksta) @ 07:31

Ты знаешь, когда ты делаешь так, мы уходим на дно.
Это очень красиво, если это кино,
Когда вода заполняет пространство,
И стаи рыб заплывают в окно,
Но становится нечем дышать
 

(bez virsraksta) @ 07:59

Man ir ļoti nabadzīga iekšējā dzīve. Ar mani praktiski nekas nenotiek, nav par ko pastāstīt pat tad, ja gadās satikties ar kādu. Es redzu, cilvēki satiekas un rāda viens otram savus jaunos mobilos telefonus ar tačskrīnu un mp3 kolekciju. Man nav jauna mobilā telefona, tiesa, mans telefons ir tik vecs, ka tas jau pats par sevi ir sarunas vērts temats, taču es tur neko nevaru izdarīt, jo šis aprobežotais pelēkais pagājušā gadsimta tehnikas brīnums nevēlas pazust, salūzt vai kā citādi mani sāpināt. Es jau arī nelietoju citas funkcijas kā vienīgi vibrozvanu. Es īstenībā pat nezvanu nevienam, bet pacietīgi gaidu, kad piezvanīs man. Lai gan arī tas būtu pārspīlēti teikts - es nepatīkami satrūkstos, kad izdzirdu vibrozvana dūkoņu. Man vairs nepatīk, ka man zvana. Es zinu, jūs teiksiet, ka visa vaina ir tajā, ka es neesmu iemīlējies. Es zinu.
 

(bez virsraksta) @ 11:10

"Gandrīz puse jeb 45,7% Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk gatavo maltīti, bet kā otra iecienītākā nodarbe ar 42,9% ir mājas darbu veikšana, liecina "Latvijas faktu" pētījums "Ģimenes veidošana".
Trešajā vietā ar 41,4% sirdij tuvākā cilvēkiem ir mājokļa uzkopšana.
Kā liecina pētījuma dati, 57,5% aptaujāto sieviešu labprātāk gatavo maltītes, bet 54,3% - uzkopj mājokli. Savukārt 51,1% vīriešu labprātāk remontē salūzušas mājsaimniecības lietas, bet 40,4% - iznes atkritumus."


kā lai pēc tam tic Latvijas faktu apkopotajiem partiju reitingiem?
 

(bez virsraksta) @ 12:36

"Iekāre, kas rodas prieka rezultātā, pārējiem apstākļiem vienādiem esot, ir stiprāka par tādu iekāri, kura rodas no bēdām."

Benedikts (Baruhs) Spinoza
 

(bez virsraksta) @ 12:45

- Dakter, man nekas dzīvē nesanāk, es neko nevaru izdarīt un vēl... es nevienam neesmu vajadzīgs.
- Vēlaties par to aizmirst?
 

(bez virsraksta) @ 13:16

kad dzejoli es savu pirmo uzrakstīju
pie tevis atskrēju es, māmiņ, atceries
viss drebošs, bāls un pats sev pretīgs
kā ķirzaka vai nezkāds radījums
bet tu man noglaudīji izpūrušo, miklo galvu
un teici: tā tam arī jābūt
tā būs ar tevi reizi mēnesī -
un tev bij' taisnība un pat vēl vairāk -
reizi dienā

(d.prigovs)
 

(bez virsraksta) @ 14:37

Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja šodien atbalstīja 5000 latu piešķiršanu Kultūras akadēmijas pirmā rektora Pētera Laķa kapavietas labiekārtošanas un pieminekļa uzstādīšanas darbiem Pirmajos Meža kapos.
 

Nepabeigtā dienasgrāmata