Nepabeigtā dienasgrāmata


(bez virsraksta) @ 02:40

test
 

(bez virsraksta) @ 05:57

piegriezies
 

(bez virsraksta) @ 11:45

Rīgas dome kārtējo reizi grasās mainīt pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumus, legalizējot staigāšanu, sēdēšanu un gulēšanu visur, kur tas nav aizliegts.
 

(bez virsraksta) @ 12:07

mīlestība projām gāja
palika aiz viņas māja
pieci stūri, sešas sienas
tikai durvis nav nevienas
kas šo mīklu atminēs
varbūt vēlreiz iemīlēs
 

(bez virsraksta) @ 14:51

riebjas
 

(bez virsraksta) @ 15:15

kāpēc es aizgāju paēst? ko es gaidīju? ka paliks labāk? no alumīnija toverī piesmakušiem kartupeļiem ar melno suņu sēņu mērci?
 

(bez virsraksta) @ 15:17

izsekoju blondīni. avīžu kioskā viņa nopirka cigaretes un žurnālu Shape. gāja, kustinot gurnus nevis pa labi, pa kreisi, bet kaut kā tā ļoti koncetrēti - augšā, lejā. pazuda durvīs, uz kurām bija rakstīts "Sistematizācijas un metodoloģijas departaments".
 

(bez virsraksta) @ 16:05



Reiz dzīvoja meitene, kurai starp lāpstiņām bija tetovējums.
Vasarā viņa nēsāja īsu kleitiņu bez piedurknēm.
Viņai bija draugi, aizraušanās, svētki un darbs. Ziemā viņa ilgi nevarēja saņemties iziet ārā no mājām, sēdēja gultā un lasīja grāmatas ar bildītēm.
Kādā grāmatā viņa izlasīja, kā Rubenis strīdējās ar Subaču par to, vai Dievam arī ir tetovējums starp lāpstiņām.
Meitene tā arī nesaprata, kuram bija taisnība, taču kopš tās reizes viņa vairs nekad nedomājapar savu muguru. Vairs nekad.
 

Nepabeigtā dienasgrāmata