nu, kāpēc es nevaru kā citi - palasīt kādu biezu grāmatu, paklausīties dzīvo mūziku, noskatīties labu filmu, kas speciāli šim vakaram sameklēta, kāpēc es nevaru atlicināt stundiņu jogai un meditācijām vai vismaz pastaigai parkā ar kādu interesantu cilvēku vai pat viens pats, vai ar suni, piemēram, arī būtu labi tā pastaigāties parkā ar suni, ar afgāņu kurtu vai īru seteru, nu, sliktākajā gadījumā - ar mazu bērnu, lai gan tie parasti ir trokšņaini un nemaz negrib staigāt vai arī grib kāpt iekšā kādā peļķē un tad tev uz viņu jādusmojas, bet es, piemēram, šodien uz ielas redzēju māmiņu ar mazu tādu bērneli kombinezonā, kurš savā nodabā čāpoja pa trotuāru, kaut ko pieliecās, kaut ko padarīja, tad māmiņa viņam jautāja - nu, ko neesi piekusis? varbūt, ejam uz kafejnīcu? un šis tā miermīlīgi nopūšas, sak, labi, ejam uz to tavu kafejnīcu, lūk, ar tādu bērneli varētu arī pastaigāties parkā, nu, protams, es pat nerunāju par to, lai uzspēlētu šahu ar draugiem vai papļāpātu pie kamīna par čīliešu astronomu atklātajiem melnajiem caurumiem Magelāna mākonī vai Ķīnas negaidīto ekonomisko uzplaukumu Miņ dinastijas laikā, protams, ar zinošu un pieklājīgu kompāniju, divi trīs cilvēki, ne vairāk, cigāri, viskijs un alkšņa malka, kāpēc man nekad tam visam nav laika, bet tā vietā es nodarbojos ar velns viņu zina ko?