starp citu, man aizvakar veikalā atteicās pārdot kreklu. es noskatu kreklu, nu, gandrīz tādu pašu, kāds man jau ir mugurā, tikai tīrāku, paņemu, pieeju pie kases aparāta, bet tur tāds džeks, negribīgi atraujas no sarunas ar citu tādu džeku un prasa: "Jūs šito ņemsiet?" es priecīgi māju ar galvu. viņš saka: "Bet, tas ir jūsu izmērs?" un tā jocīgi skatās uz mani, kā sen neviens vīrietis uz mani nav skatījies. es saku, ka būs jau labi. XXL. ar to nemēdz būt nekādu problēmu. viņš saka: "Jums būs par lielu." es saku: "Man jau tagad mugurā tāds pats." un, nezinot, ko darīt, atvelku sev aizmugurē no kakla krādziņu un rādu viņam izmēra šiltīti (pats jau nemaz nevaru paskatīties, ir xxl vai nav) šis paskatās un tā mierīgi saka: "Nu ja, jums ir xl!" es jau galīgi sašļuku, prasu, vai viņiem nebūtu tāds pats, tikai xl. nu, labi, puisis negribīgi iet pie kreklu kastes, sākam rakāties. skaidrs, ka xl nav. ir tāds pats un xl, tikai savādāka auduma, nu, tāds kā ar viegli reljefu mežģīņu rakstiņu. šis izvelk to un prasa: "Varbūt, šo?" es pataustu un saku: "Nē!", pats turpinot meklēt parasta auduma kreklu. (runa, protams, ir par melnu kreklu, visus tos rozā un ar svītriņu es vispār nevalkāju). tad vēl viņš paskatās un saka: "Jums jau šis krekls ir par lielu." nu, citiem vārdiem sakot, nācās kaunpilni atzīt savu sakāvi, pateikt, ka tad laikam neko nepirkšu, un doties prom. būtu viņš meitene vai gejs, es teiktu, lai beidz koķetēt un paskatās uz mani reāli - man taču jau sen neviens xxl nevar būt par lielu. vēl promejot, es nodomāju, ka vajadzēja viņam teikt, ka es gribu to kreklu nēsāt kā žaketi, nu, tas ir, vaļēju, pa virsu kādam tēkreklam un pāri biksēm. iekritu es ar to kreklu, kas man mugurā. bet varbūt, viņš bija gejs?

tiger lillies: "and the people in your head are all dead"

bet varbūt es vienkārši biju piedzēries kā martcore?

tā, šodien man dedzina kuņģi, es tikai nepiefiksēju, dēļ kuras tabletes, tavehilu vairs mutē neņēmu, pasarg dies!

šodien uz ielas stūra, es eju pa ielu, nu, ziniet, tāda piektdienas pēcpusdienas burzma pilsētas centrā, cilvēki skrien, mašīnas iestrēgušas krustojumā, uz ielas stūra stāv kāda sieviete, maza, gaiši zilā neilona vējjakā, nu, nekāda, stāv ar mobilo telefonu rokās, pareizāk sakot, viņas ir divas, otra it kā cenšas šo pirmo aizsegt no visām četrām pusēm, bet redzama jau tik un tā ir tikai tā viena, to otru es vispār neievēroju, bet šo pamanīju, tā jau parasti izskatās cilvēki, kuriem noticis kaut kas slikts, kaut kas briesmīgs, nupat nozagta somiņa ar visu naudu vai arī kaut kur tepat tuvumā notikusi avārija un viņa to visu ir redzējusi, acis, nu, tādas neredzošas, kā jau tad, kad tu runā pa telefonu uz ielas, bet zem acīm divas vai trīs milzīgas asaras, gluži kā tās rasas lāses, kas reklāmas klipos, taisītas no parafīna, turklāt viņa jau vairs neraud, tās asaras ir jau kādu minūti vai divas vecas, taču nekur nepazūd, palikušas uz vaigiem, cilvēki iet garām, nu pareizi, visapkārt pilns ar cilvēkiem, ja tas būtu, iedomājieties, ja tas būtu tuksnesī vai tumšā naktī uz vientuļa ceļa, tad jau katrs apstātos un paprasītu, vai nevajag palīdzēt, bet te ir tik daudz cilvēku, tādos gadījumos neviens nepalīdz, es arī, eju garām, patiesībā tā bija viena sekunde, tas viss, ko es te tagad stāstu, patiesībā bija tikai viena sekunde, es dzirdu tikai vienu frāzi, ko šī sieviete, nu, parasta tāda, neizskatīga maza sieviete ar mobilo telefonu un draudzeni, es dzirdu, kā viņa kliedz telefonā, klusām, bet kliedz, uzsvērdama katru vārdu, viņa saka: "ES TEVI GAIDU!"

iesakām jums izmantot pēdējā brīža piedāvājumus!

Izvēlieties sev vēlamo! Veiksmīgu ceļojumu!

Austrija, Vīne, jaunā cena — Ls 10 (vecā cena — Ls 199), 13.–16. maijs

Ceļojums uz valsti: Austrija
Transports: Lidmašīna
Ceļojums sākas: 13. maijs
Ceļojums beidzas: 16. maijs
Ceļojums ilgst: 4 dienas
Pilsētas, kuras redzēsi: Vīne