Un tā viņi brīnās. Latvieši brīnijās 1938., 1940., 1944., 1949.g. Krievi brīnījās un brīnās nemitīgi - pēdējos gados par Hļebņikovu, Poļitkovsku, Ļitviņenko. Par Kasparovu gan arī nāksies pabrīnēties. Brīnās un brīnīsies cilvēki-sēnes, kuru vēsturiskā atmiņa nesniedzas tālāk par pag. ceturtdienu.