Nu taisnība jau tev ir - Sīzifs nebija labs piemērs. Lai gan, ja ir kāda vajadzība to akmeni dabūt augšā un ir cerība to tur dabūt - tad pat šis smagais process varētu sagādāt gandarījumu.
Un tomēr savu viedokli negribu mainīt. Kuram gan sagādā prieku sūdīga spēle, improvizācija? Bet laba improvizācija ir reizē process un smaga darba, treniņu rezuzltāts.
Ir ļaudis, kas kategoriski vēlas norobežot jēdzienus "māksla" un "darbs". Parasti tie, kas neko neprot izdarīt kā nākas. Es tādu robežu neredzu.

P.S. Meklēju kādu kompleksu, ko sev piemērot? Varbūt kādam ir priekšlikumi?
P.P.S. Es te esmu nejauši, bija jāpaskatās darba meils:) Tūliņ iešu sēnēs.

(Reply to this) (Parent)