ha, te gan es redzu maziitinju logjisku nepilniibu - siizifu neviens jaunlaiku maakslinieks negribeetu nomainiiit ne jau taapeec, ka vinjam rezultaats nekaads, bet tieshi taapec, ka vinjam pats process ir diezgan nepatiikams, un to jau vinji (kaa tu apgalvo) saka - ka process ir galvenais, tas ir, ka svariigi, lai process buutu patiikams :)

p.s. a meitenes, kas gaaja garaam, runaaja o svojem, o devichjem. man ar to nebija nekaada sakara, es tikai dzirdeeju veeja aprautu fragmentu. (tas tiem, kas iedomaajaas, ka meiteneem edipa kompleksi metas no mana izskata vien)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu taisnība jau tev ir - Sīzifs nebija labs piemērs. Lai gan, ja ir kāda vajadzība to akmeni dabūt augšā un ir cerība to tur dabūt - tad pat šis smagais process varētu sagādāt gandarījumu.
Un tomēr savu viedokli negribu mainīt. Kuram gan sagādā prieku sūdīga spēle, improvizācija? Bet laba improvizācija ir reizē process un smaga darba, treniņu rezuzltāts.
Ir ļaudis, kas kategoriski vēlas norobežot jēdzienus "māksla" un "darbs". Parasti tie, kas neko neprot izdarīt kā nākas. Es tādu robežu neredzu.

P.S. Meklēju kādu kompleksu, ko sev piemērot? Varbūt kādam ir priekšlikumi?
P.P.S. Es te esmu nejauši, bija jāpaskatās darba meils:) Tūliņ iešu sēnēs.

(Reply to this) (Parent)