"Es pamostos un atveru logus, bet saule nenāk iekšā, es klausos mūziku un mājinieku sarunas, es ilgi smēķēju un raugos gaiši zilajās debesīs. Vai tiešām mani visu mūžu vajās šīs tukšās debesis? Es raugos nekārtībā, kas piepilda istabu: vecas, pārlasītas grāmatas un pavisam jaunas, ar salipušām lapām, trīs noasināti zīmuļi, žurnāls ar Salvadoru Dalī, melnas ādas gabali, drēbju kaudzīte uz krēsla, trīsgadīgas meitenes aprakstīta papīra lapiņa, krūze ar pusizdzertu tēju, vecs piezīmju blociņš ar kaut ko sāpīgu, papīrgrozs, kurā slēpjas daļa pagājušās nedēļas ārprāta, nenoklāta gulta ar cepumu drupačām, sakaltis pūpolzars istabas stūrī, tieši zem molberta ar Gorbačova portretu, divas desmitrubļu naudaszīmes grāmatplauktā starp Dostojevski un Hemingveju, zemāk trīs modinātājpulksteņi, vējš pieņemas spēkā un saceļ putekļus manā istabā.. Neaizver acis, es gribu, lai tu redzi.."