tur jau tā lieta, ka par pašu darbību neko nepaskaidro. kā mēs esam iemācījušies, ka zaļs ir zaļš, tā arī esam iemācījušies, ka, piemēram, iesist pa seju ir vardarbība un par to gandrīz nekad nav šaubu. savukārt to, ka regulāri saukt savu klasesbiedru par pumpaino rūķu arī ir vardarbība, to mēs vēl neesam iemācījušies, lai gan lielos vilcienos te arī viss ir skaidrs. savukārt tā sauktie robežjautājumi - par tiem mēs neko vēl neesam iemācījušies, neko vēl neesam vienojušies. un mēs nevaram pateikt, vai tā ir vardarbība vai nav, mēģinot noteikt vardarbības būtību, jo tādas nav. ko mēs varam darīt es nezinu. turklāt es neesmu pārliecināta, vai tāpēc, lai cilvēku varētu sodīt par kādu pārkāpumu, ir vai nav nepieciešams zināt, vai rīcība ir saucama par vardarbību vai nav. pietiek ar to, ka mēs zinām, kādas sekas šī darbība ir izraisījusi.

(jā, man arī)

(Reply to this) (Parent)