Citātu birums no Andreja Veitnera:

"Aizverat acis – jūs iztēlē ieejat Arēnas Rīga hallē, jums pretim izstreipuļo kāds vīrs, kuram nav izdevies skaidrā sagaidīt grupas uzstāšanās sākumu"

"Halles stūros izdodas samanīt arī gluži cienījamus kungus un pārus, un kaut kas jums saka – viņiem skapjaugšā joprojām apputējis dus kāds "Majaks" vai "Astra""

"Tikko kā grupa ir ķērusies pie saviem instrumentiem, nākas sāpēs savilkt seju."

"Lieki jau atgādināt pašmāju "paradigmu" – ja koncerta sākumā skaņa ir dibenā, tad neviens visu vakara divu stundu laikā, protams, neizdomās neko darīt lietas labā..."

"Necentīšos izlikties par dižu "Scorpions" pazinēju."

"Tā, piemēram, domājams, ne tikai šo rindu autoram jautrus mirkļus sagādāja grupas ģitārista spēles tehnika un viņa labās rokas nerimstošās apļveida kustības, kas, šķiet, aktuālas rokmūzikā bija pirms gadiem 30/40."

"Tas pats attiecināms arī uz bundzinieku, kura mīļākā nodarbe koncerta laikā bija sev virs galvas, prožektoru krustugunīs, ik pa brīdim izspļaut pilnu muti ūdens, kas, protams, rada visnotaļ "iespaidīgu" vizuālu efektu."

"Kas attiecas uz solistu Klausu Meini, tad viņa devums koncerta sākumdaļā ir datējams ar kādiem sešiem pa gaisu aizsviestiem tamburīniem un neskaitāmām, pār skatītāju galvām izkaisītām bungu vālītēm, kas liek aizdomāties..."

"Gan jau ap šo brīdi kādam lasītājam būs radušies iebildumi par autora nemitīgo gvelšanu "par niekiem" un nerunāšanu par galveno – mūziku, taču, lai man piedod tie, kas (nezināmu iemeslu dēļ) domā citādāk, taču – "Scorpions" 6.aprīļa koncerta sakarā par mūziku vai saturu, vai grupas šībrīža skanējumu praktiski nav nekā ko teikt."

"Man grūti teikt, vai tas tā bijis vienmēr, jo, visticamāk, grupas "Scorpions" ziedu laikos vēl nebiju dzimis."