Apturi manu grimstošo kuģi,
tas pilns ir līdz malām
ar pārdomu kravām
un atbildēm noklusētām.

Apturi manu brūkošo torni,
tas būvēts no sapņiem,
ar cerību statņiem
un atmiņām izredzētām.

Apturi manu bēgošo sirdi,
apturi mani, apturi mani, vai dzirdi?
Apturi manu bēgošo sirdi,
apturi mani, apturi mani ilgi...

Apturi manu rietošo sauli.
Tai zenīts par īsu,
ar siltumu īstu
un jūtām neatsaldētām.

Apturi manu bēgošo sirdi,
apturi mani, apturi mani, vai dzirdi?
Apturi manu bēgošo sirdi,
apturi mani, apturi mani ilgi...

(Reply to this)