es vēl laikam neesmu izstāstījis, ka lasu ļoti labu grāmatu.
Tik labu, ka vakar lasot man vajadzēja vairākas reizes piecelties un pastaigāt pa istabu, lai izdomātu - turpināt lasīt, vai pataupīt nākamajai dienai.
Jo labas grāmatas parasti tik ātri beidzas, ka pēc tam vēl ilgi ir žēl, ka tu biji tāds muļķis un izlasīji visu uzreiz, nevis pataupīji kādam īpašam vakaram, kad visi mājinieki aizgājuši gulēt, tu esi paēdis, nomazgājies, uzlējis tēju un uzskaņojis savu mīļāko mūziku, sakrāvis uz grīdas spilvenu un segu kaudzi, ieritinājies tajā un tad, tikai tad varētu lēnām un netraucēti izbaudīt to, cik patiesībā laba ir grāmata, ko tūlīt, tūlīt tu lasīsi..
nez kāpēc vienmēr, kad tu to izdari, grāmata izrādās pavisam ne tāda, kā biji domājis, bet šī patiešām ir laba. es vakar lasīju, ar diviem pārtraukumiem, es jau teicu - piecēlos un nedaudz pastaigāju pa istabu, lai nomierinātos, bet tomēr ir palicis tāds mazs gabaliņš šodienai, nu, ziniet, tas, kas labām grāmatām parasti ir pats riskantākais, kad tu esi izlasījis līdz tādai svarīgai vietai un saproti, ka viss, grāmata ir patiešām laba, to, ko tu jau esi izlasījis, neviens vairs nevar sabojāt, taču ir vēl mazs gabaliņš, kurā viss var notikt, var beigties tā un var beigties pavisam savādāk, turklāt grāmatā ir daudz tādu vietu un detaļu, kas var izrādīties nesvarīgas, bet var arī piepeši saslēgties ļoti svarīgā ķēdē un pilnīgi izmainīt visu grāmatas domu, visu to, dēļ kā tu esi lasījis.. un man tagad atliek izlemt - lasīt šovakar vai atstāt uz rītdienu..

nekādu derīgu padomu jūs man te nesniedzat, tāpēc izvēlēšos drošāko paņēmienu un iešu gulēt
(lai gan arī gulēt kopš Secret Window noskatīšanās vairs nemaz nav tik droši..)