dienasgramata:

ai, nezinu, vai vajaga teikt, bet galvenais, ka labs cilvēks ir uzrakstījis, un ir prieks par šo cilvēku, nu, ka viņam izdevies tomēr tik labi uzrakstīt, jo visādi jau varēja, turklāt var arī just, ka ļoti riskanti rakstīts, riskanti nevis tajā nozīmē, ka kaut kā negaidīti un neparasti, bet tieši tajā nozīmē, ka uzrakstīts tieši tā, kā viņš runā savas lugas, un, ja būtu tikai tas, tad būtu galīgi garām un pavisam slikti, jo tas jau būtu tā kā lēti un populāri, un patiesībā nekā jauna, un visi tie paši jau vienreiz, otreis pārbaudītie paņēmieni.. bet nē, viņam ir izdevies nevis vienkārši pagarināt savus monologus, bet patiešām labi savienot tos īstā grāmatā, īstā romānā, bet var jau būt, ka arī tas nav galvenais, bet gan tas, ka tu lasi un jūti, ka autors ir labs un GRIB būt labs un galvenais varonis, lai arī nav autors un un ir pavisam savādāks, taču arī GRIB būt labs cilvēks un prot saskatīt labo citos cilvēkos un priecāties par to labo, un tu jūti, ka, lasot proti saskatīt labo citos cilvēkos kopā ar to galveno varoni un kopā ar autoru, ai nezinu, kaut kā banāli man te sanāca, taču es ar bažām sāku lasīt griškoveca jauno romānu "krekls", bet tad man palika ļoti labi..
un tieši "palika" šeit ir īstais vārds