izlasot, šķiet, ka tev bija krutas brīvdienas.

es tev saku, pie visa ir vainīgas abstrakcijas, kas no domāšanas ielaužas dzīvošana. detaļas pārvēršas fonā, ir vieglāk tās retrospektīvi piedomāt klāt, nekā ievērot šeit un tagad. es tagad paņemšu cigareti, aizsmēķēšu un izdomāšu sev superīgākās brīvdienas ever, faktuāli neko nemainot. tikai piešķirot nozīmību katrai kustībai, vārdam, ainai, smaržai, katram sīkumam, ko spēšu atcerēties, uzsliešu kaut cik koherentu sistēmu, un brīvdienas būs gatavas.

un piemēram, vakar, pēc debesīm pār Berlīni (man) bija tik laba sajūta, ka pat runāt negribējās, jo filma iešūpoja apziņu un jutekļus citā pasaulē, kur it viss ir nozīmīgs, it viss ir jēgpilns. un tā nav izdomāta pasaule, tā ir pavisam reāla mums, ja vien mēs spējam tajā iesaistīties.

(Reply to this)