es teiktu, ka tas drīzāk ir mīts, ka domāt ir kaut kādā ziņā būtiskāk un vērtīgāk, taču mīts ne bez pamata. visa problēma ir tajā, ka mēs pārāk daudzas lietas saprotam ar "domāt", turklāt te slēpjas arī zināma augstprātība - nu ka intelekta esamība ir kaut kas neapšaubāmi kruts. taču runa nav par to. domāt patiešām varētu būt "būtiskais", tas, kas padara vienu vai otru lietu, darbību vai parādību būtisku, tieši ar cilvēka iesaistīšanos, centieni samērot sevi un padarīt kaut ko par sev būtisko, domāšana šajā gadījumā ir drīzāk vērstība, uzmanība, rūpes, atbildība un pašapziņa.

(Reply to this) (Parent)