Mūžība, mūžība...
...šķiet, mūžība pagājusi, kopš pēdējo reizi te biju...

Hmm... iespējams ir laiks atgriezties...

Atkal kādu laiku šķit, ka manas aktivitātes te ir sevi izsmēlušas, taču tagad šķiet, ka "pirkstiņi niez":)

Esmu burtiski "norakta" ar aktivitātēm. Tas gan man nav nekāds neparastais stāvoklis, taču... hmm.. šoreiz ir daudz, daudz, daudz...

Sāk pārņemt neliels nemiers... zināt taču to īpatno sajūtu pakrūtē, kad kaut ko gaida, kaut kas tuvojas... tās neformulējamās izjūtas... viegla kņudoņa pakrūtē...

Nja... Vēl 25 dienas... un es izlidoju... uz Vāczemi... uz pus gadu...

It kā liekas, ka daudz, bet pēc iepriekšējās pieredzes zinu, ka tas tāds mirklis vien ir. Sāc saprast, kas notiek, un jau jābrauc prom...

Tāpat bija, kad šovasar sāku strādāt. "Sķita, ka tā būs mūžiba... Bet, skat, man jau jāraksta atlūgums...:)