Man joprojām ir sajūta, ka es kaut ko ne tā esmu sapratusi... nu nevar taču būt, ka kāds uzvedās šādi...

Kā reizi nosūtīju tikko sms:
Izsaku līdzjūtību, zaudējot vienu no ģimenes locekļiem.
Diemžēl tas pieder pie dzīves, taču es no sirds ceru, ka jums drīzumā viss nostabilizēsies. No savas puses man tomēr jāsaka, ka abi žurkuļi pie zināmās situācijas nav vainīgi un tā bija Tava apzināta izvēle pirms nepilna pus gada ņemt viņus savā paspārnē. Tavas bezatbildības dēļ izraisījās situācija, kurā viņas uz ārstēšanās laiku atkal nonāca pie manis. Protams, viņas drīkst palikt pie manis, pirms viņas sagaida nezināms tālākais liktenis, taču no Tevis es sagaidu veterinārārsta rēķina apmaksu. Nosūtīšu to pirmdien pa pastu.