Šausmu stāstiņš II (kad mēs augām, tā nebija, bļin)
Tātad - tie abi žurķi, no kuriem viens bija rozetē...

Smagā cīņā, ar daudz ieguldīta laika no manas puses, protams, arī attiecīgām investīcijām utt., lopiņam ir amputēti nedzīstošie pirkstiņi (pašu ķepu man izdevās saglābt). Zem ādas vēl bija kaut kāds strutu bumbulis sācis veidoties, to arī ārstējam. Lopiņi forši un mīlīgi, puisēns ik pa brīdim interesējas par saviem dzīvnieciņiem...

Šodien atnāk SMS...
Mums bija jāiemidzina mūsu ģimenes suni. Pēkšņi.
Neesmu gatavs dzīvniekiem. Diemžēl viņas abas atpakaļ neņemšu.

WTF?!?!?!?!