Šausmu stāstiņš
Vakar savācu divus žurkubērnus no sava pusaudža klienta.
Puisēns asarās - viņām taču sāp, viņām taču tik ļoti sāp...

Es pat nezinu, kas man vairāk sirdi lauza - puisēns vai paši žurkuļi.

Žurkuļi gan bija mundri un ziņkārīga, skrēja draudzēties, bet stāsts, protams, uzdzen zosādu...

Tātad - abas dāmas bija izlauzušās no sava lielā būra. Brīvību Villijam!!!
Un neieskatīja, ka ir jānāk atpakaļ.
2 nedēļas ālējās mājas sienās, kas gan ne puisēna-, ne viņa vecākuprāt nebija nekāda traģēdija.

Naktīs viņas atskrēja ieēst un pa dienu kaut kur gulēja.
Pēc apmēram nedēļas puisēns sāka mēģināt viņas ķerstīt, bet tur jau bija nostrādājis "Viens pats mājās" princips un viņām tas viss kļuva par jautru spēlīti.

Kamēr svētdien abas bija klāt...
Sēdēja istabas vidū... aiz vienas asins piles.

Nja... viena no abām bija satikusies ar visticamākais brīvdabas āra žurku un bija ar 10 centu lielu caurumu mugurā un otra bija atvērusi rozeti un ielīdusi iekšā... un te nāk pretīgā daļa. ACHTUNG!!!! Ar vājiem nerviem nelasīt! Vienai ķepiņai 3 pirksti bija uz pusi īsāki, otrai 3 pirkstiņi ar lūzumu.

Puisēns asarās, tēvam naktsmaiņa.
Es savācu dāmas, kuras, neskatoties uz traumām, turpina tusēt, un braucu uz klīniku.
Pagaidām viņas ir pie manis atsāpjotas. Pēc 2 h vets.

Puisēns vēl dvesa - es to rozeti salabošu...
Uz ko es tikai noteicu - zini, labāk kopā ar tēvu!!!

Bet nu vispār ārprāc!
Un man visu žēl...