Kā pareizi labāk laist laist s9*&^$ skaisti (savējie sapratīs)
Eh... pus gadu plānoju plānotu braucienu uz Dzimteni *pa vidu gan pāris reizes atlidinājos darba dēļ*.
Trešdienas vakarā *pagājušajā nedēļā* notika TAS - sākumā bija sačakarējies ātrvilciens, kas brauca "tikai" ar 160 km/h... radot kavēšanos... tālāk metro vienkārši nez kādēļ rullēja gurķi un vilkās. Minhenes Hbf bija dilemmiņa - braukt līdz galam un riskēt nepaspēt, vai arī kāpt ārā, ķert taksi un cerēt, ka tas būs ātrāks. Tā ja... izkāpām.

Taksi stūrēja sirms afroamerikānis, kas pie sevis dungoja kantrī, pagājušajā nedēļā bija nopelnījis pāris tūkstošus, kurus viņa šefs aiznesa kabatās, kādreiz bija studējis ķīmiju... un uz manu – tā, tagad mēs varam vairs nesteigties, jo lidene ir prom – atbildēja ar: „Nelidosiet šodien, lidosiet rīt...”
Pie pārbaudes vārtiem bijām 10 minūtes pirms lidmašīnas pacelšanās, pie gate 4...

Vakaru pavadījām tās pašas lidostas viesnīcā... un lidojām ar nākamās dienas pirmo lideni...

Žēl zaudētās naudas un vēl šā tā. Bet māmuļas dzimšanas diena ir absolūti svēta lieta! Un tā izdevās vienkārši SUPER! Imitējām Soču centrālstaciju. Organizējām sportistu ierašanos uz Olimpiskajām spēlēm.
Pēc māmuļas dzimšanas dienas sastapu savas akadēmiski apdvestās draudzenes mālu mājiņā lauka vidū *nē, es nepīpēju zāli, tā tiešām bija*. Dzērām māmuļas pasākuma pārpalikumus, ēdām vistu, spēlējām spēles un... dzinām s*&^&^%$... Tā skaisti... akadēmiski :)))) BRĪNIŠĶĪGI!!!

Vienai no savām akadēmiķēm nakts vidū mēģināju pie istabas durvīm dziedāt „Miedziņš gaida”... Un pēc tam teikuma vidū aizmigu šķērsām gultā.

Protams, man joprojām ir žēl tās nobumbulētās 1,5 dienas. No otras puses – kamēr ir iespējami tik intensīvi un skaisti pasākumi, kādi bija bumbulējumam sekojošās divās dienās, es, šķiet, būtu ar mieru pat vēlreiz pasēdēt tajā viesnīcā....