Par aizgājējiem...
Mana dzīve šobrīd met cilpas.
Pēdējās dienas grozās ap aizgājējiem...

Labi, pat ļoti labi, ka tikai daži no tiem ir tādi, kas aiziet no dzīves uz neatgriešanos.
Citi vienkārši pamanās aiziet no manas dzīves... bet ne no dzīves pašas kā tādas.

Cilvēki šobrīd ir izvēlējušies pamatā aiziet no manas dzīves.
Dzīvnieki - no savas UN no manas dzīves.

Vakar aizvadīju vienu no savām senajām žurkām...
Zinu, zinu. Tas pieder pie dzīves. Tā vienkārši notiek.
Un viņām - trijām jau arī ir bijis sasodīti garš un skaists mūžs...
Tikai vienalga tas viss ir... skumji kaut kā...

Šodien, uz darbu ejot, ievēroju, ka arī vidējā no manām trīnēm ir tāda... pusejoša...

Vai varētu būt, ka žurkas ir tie dzīvnieki, kas mēdz nomirt "līdzi"?...