Kaķu sapnis
Man vienmēr ir bijis sapnis. Par kaķi. Kas kā skaista porcelāna figūra - garu, izstieptu kaklu - sēž logā un graciozi, laiski, un šķietami neieinteresēti, vēro ārā notiekošo.

Šīs vīzijas vadīta, iegādāju Minī un Paulai kakla siksniņas - gaiži zilgani violetas, ar nelielu zvaniņu un 20 mazmazītiņiem Svarovska kristāliņiem.

Nju... viss jau būtu labi un skaisti... tikai...
Tā vietā, lai sēdētu uz palodzes un izskatītos pēc porcelāna grācijām, viņas karājas aizkaros un kož viena otrai dibenā - tā, lai būtu nebalsī jābļauj... Nez kādēļ tas nemaz neizskatās ladylike...

Ak, sapnis par porcelāna kaķi...