Par cilvēkiem mūsu dzīvēs...
Katrs cilvēks, kurš šķērso mūsu dzīves ceļu, atstāj pēdas.

Šīs tikšanās nekad nav nejaušas...

Jo harizmātiskāks ir bijis šis cilvēks, jo dziļākas un emocionālākas ir atmiņas par šo tikšanos.

Tikšanās var būt garākās un īsākas... reizēm mēs paejam kopā ar sastaptajiem cilvēkiem dažus soļus vienā virzienā, reizēm... satiekamies un jau drīz seko šķiršanās un ceļš katru aizved savā virzienā.

Taču ir sajūtas, emocijas, atmiņas, kas paliek... paliek arī sastaptajam cilvēkam aizejot ne vien citā virzienā, bet... aizejot mūžībā...

Es no sirds ticu, ka mūžībā aizgājuši cilvēki ir dzīvi tik ilgi, kamēr viņi dzīvo mūsu sirdīs, mūsu atmiņās, mūsu sajūtās...

Ar domām par Tevi, Verner...