Es varētu uzrakstīt garu, dusmīgu postu par Robertu. Bet tas nebūtu tā vērts. Ne mana laika, ne jūsu laika. Tā būtu vairāk činkstēšana no manas puses. Un jūs, visticamāk, nemaz manam stāstam neticētu.
Vēlos tikai pateikt, ka faking stulbi.
Pagājis jau mēnesis. Neesmu saņēmis nekādu neziņu. Ne pliku - paldies, ne pliku - piedod par visu. Sasodīts. Pat, kad ieliku feisbukā statusa izmaiņās, ka esmu saderinājies - viņš neielaikoja. Un es saprotu cik stulbi un nožēlojami tas izklausās. Bet... Viens no Taviem draugiem precēsies un Tu pat nevari sūda podziņu nospiest.
Ja man kaut kas var izbesīt, tad tie ir cilvēki bez mugurkaula.
Un es saprotu, ka tur ir arī mana vaina. Jo ja maniem draudziņiem kaut ko vajag, es vienmēr mēģināšu darīt visu, kas ir manos spēkos lai palīdzētu. Un es gaidu to pašu atpakaļ. Bet reti kkad ko saņemu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: