Vai mēs vienmēr būsim jaunim un bezrūpīgi,
Vai tiešām arī kādreiz vāji un bezpalīdzīgi?
Paliec šeit! Paliec dzīvs!
Padod roku tam, kuram to vajag - palīdzi piecelties!

Ghettozloba ir kaut kas lielisks. Citi teiks troksnis, es teikšu, ka Pamats Sirdsmieram varētu būt mans šī gada mīļākais albums. Un šis ir gads, kad iznāca Madball, Sick Of It All un vel kalns ar labumu.

Bet tā...

Vai jums kādreiz pārņem tā sajūta, kad atceries kādu pagātnes notikumu. Un atmiņas ir tik īstas un patiesas, ka liekas, ka tūlīt, tūlīt Tevi katapultēs atpakaļ laikā. Vai arī tieši pretēji. Ka gribētos lai laiks skrietu ātrāk. Un tad jau domā, ka atvērsi acis un būs sestdiena un gulēsi zem siltas segas.
Atcerējos koledžas laiku. Kā kaut kad ziemā bastoju lekcijas, lai ietu pieskatīt Kristiānu. Un tad gājām pastaigā un Kika rādija uz vilcieniem un izdvesa 'uuu' skaņas. Un no malas tas drošvien izskatījās labi. Sniegs pa perimetru, garš lohs armijas biksēs un zābakos pieliecies tur pie rokas bērnu rozā jakā.
life is sweet...
Šad tad man arī ir sajūta, ka man izdosies satvert gaismu ar pirkstu galiem un paraut viņu sev līdzi.

Uz nesaistītas nots... Lielākais ieguvums no dzīves šeit. Beidzot, savos 22 gados esmu iemācijies atpazīt zāles smaku. Jo guess what..? Tā te ir gandrīz visur.
Vakarnakt gājam garām svinētājiem ar misteru Koprowski un viņa pirmais teksts bija 'uuu, thats some good stuff'..

Vel es varētu parunāt, ka pa šo nedēļu esmu nostrādājis 60h. Un tad ir visi tie sīkumi, kuri sakrājas un tad Tevi nospiež.
Bet, good news ir tas, ka no jaunā gada mani mācīs tālāk. Gan jau pats pēc tam nožēlošu, bet vienalga. Vajag mācīties un savākt no visiem visu iespējamo, lai varētu braukt mājās un neuztraukties par lietām... nu... vismaz ne tik ļoti.
Tagad ikdienā mana mantra ir 'vel tikai viena nedēļa'...

Iesim roku rokā,
Turēsimies kopā.
Ne vārda vairāk.
Mēs būsim kopā.
No Ghettozlobas pārslēdzos uz Non Skid. Hārdkõrs wūp wūp.

Īsumā tas arī viss. Daru lietas 'on borrowed time'. Ir ok.
Ir daudz apdegumu. Maz griezumu. Viss kā tam jābūt.