Man kaut kā tuvāks šķiet tas angļu/amerkikāņu piegājiens. Man tīņa gados bija karogs istabā pie durvīm un tagad ir karodziņš automobilī uz paneļa, jo man tā patīk un tas liekas forši. Tāpat arī vairāk kā gadu nostaigāju ar karoga krāsu lentīti ap roku.

Man liekas, ka tai izpratnei par to, kad tas viss ir ok, un kad tā ir zaimošana, tomēr ir jābūt katram pašam prātā, nevis kaut kā strikti regulētai.

Tāpat arī man šķiet, ka valsts simboli taču mums ir radīti tāpēc, lai mēs tos lietotu, un tādā veidā varētu ar šo valsti varētu lepoties. Līdz ar to, ja jau es esmu pieņēmis lēmumu savā istabā, uz galda, auto vai uz rokas nēsāt to karogu aiz kaut kādām patriotiskām jūtām, tad jau tas ir forši. Un ir vienalga, vai tas ir karogs, vai tās ir "karoga krāsas", tam nav nekādas nozīmes, pret abiem ir jāizturas ar vienādu cieņu.