nē-jā
Tagad ir brīvs brīdis (kaķis murrā blakus kā traktoriņš un Kika skatās 'ņau ņau pi pi') lai izteiktu riebumu par pāris lietām, kas man atkal ir sabesījušas.

Tad nu sākšu ar to, ka Rotaļu un spēļu metodika ir pilnīga huiņa.Jā...Man šādu brīnumu māca.
Nepatīk, jo pasniedzēja liekas dura. Come on! Es neuzticos cilvēkiem, kuri nespēj izlocīt manu vārdu. Tas jau vien liecina kko par cilvēka inteliģenci, ja viņš nesaprot, ka ''Edžusam'' nav īsts vārds.
Tad vel protams tas, ka pirmajā lekcijā izmeta kko no sērijas ''blah blah blah mēs jau varam neticēt, bet Dievs ir!''. Tici dirst! Un ko viņa stāsta aš pēc desmit minūtēm? Tieši tā! Cik ļoti viņa ir saskaņā ar senlatviešu saknēm un cik ļoti to visu nah ievēro kāzās.
Tha fuck?!

Tad vel protams mīļās kursabiedrenes.
P - ar kuru kursu jums vel ir labas attiecības?
D - ne ar vienu...mēs esam atstumtais kurss...
Like! Velarvien! Viņas domā, ka kāds nāks viņām klāt un ar viņām kko runāsies, ja viņas visu laiku pavada savā bariņā runājot par ēdienu (jā...viņas to dara all the time!vai arī par to, kādos klubos bijušas un ko dzērušas).
Es teiksim nejūtos kā atstumtais no pārējo kursu puses... Kāpēc? Jo man nav iebildumu pakomunicēt ar mūziķiem. Jamie arī ir vissakarīgākie no pārējiem kursiem.
Tas ir vienkārši stulbi, neko nedarīt un tad novelt vainu uz kādu mistisku apstākli, ka esam izstumti.
Stulbās pelēkās peles, kuras pašas tizlojas un ne uz ko nav spējīgas.

Bet tā nepievērsiet man uzmanību... Es izrakstu dusmu, lai tā manī neuzkrātos un neizgāztu savu žulti uz kādu, kurš to nav pelnījis.
Patiesībā mana dzīve ir lieliska un man ir pepsī.
Peace maziņie!