nogriez matus=tiec morāli izvarots, jeb mani patiesības pieraksti kaut kur starp iekšēju trulumu
Redz...Ja jums nepatīk mans defoltais spams, tad diez vai jums patiks mans nākošais ieraksts.Jo runāšu nesakarīgi un pirmo reizi pēc ļoti ilgiem laikiem, šajā cibā, pastāstīšu cibuļiem par savām iekšējām sajūtām, jūtiņām un tām emocijām, kas man vel palikušas.Ne jau lai mani žēlotu, ne jau lai kāds nostātos kāda neeksistējošā pusē.Uzrakstīšu, lai atcerētos.Lai nesajuktu prātā [tas brīdis ir tuvu].Bez cenzūras.Bez diršanas.Bez izlikšanās.Laiku pa laikam, tas ir jādara.

Redz...Šī būs patiesībā neliela eseja, apcerējums par manu dzīvi.Veltīts vienam cilvēkam.Ceru, ka man vismaz paliks vieglāk.Jā!Tas varbūt ir vienīgais iemesls, kādēļ lai es kaut ko tādu rakstītu- lai man paliktu vieglāk.Tāpēc arī varbūt rakstu te visu tik viegli un bez naida...vai vispār bez jebkādām jūtām.
Tiem, kas vel nezin...Mani pameta.Tiem, kas nezinās, vai arī tiem, kas mani vairāk uztver kā cibaaaahs tēlu, varu teikt, ka esmu emocionāls radījums un dirsīgs esmu kompleksu dēļ.Un man jāatzīst, ka man nesāp.Manī ir tukšums.
Sākumā tas viss jau bija tik vienkārši.Jāatzīst- es nebiju tik labs cilvēks, cik varēju būt.Es pieļāvu sūdus.Es dažreiz mēdzu sarunāt muļķības, kuras pašsaprotami uztvēru, kā joku [diemžēl cilvēki reizēm, to tā neuztver].Bet es vienmēr lūdzu piedošanu un mēģināju izvairīties no strīdiem.Un es mīlēju.Ļoti.
Bet mani tomēr skumdina, ka man nevar pateikt visu patiesību.Sejā.Kaut vai pa telefonu...Vienkārši patiesību.Man nepatīk, ka patiesība jāizvelk no kāda cita cilvēka, kuram jau tā sāp.Bet izvelkot patiesību [un es ceru, ka tu nesāksi viņu par to vainot, jo tas būtu muļķīgi] es uzzināju lietas.
Man vienkārši bija jāzin, kas patiesībā noticis.Fakts, ka viss tik vienkārši pārgājis man jau no paša sākuma nelikās ticams.Te man jāsaka, ka no sākuma es arī visu sapratu.Vienīgi kristīni piespiest visu pateikt, man nācās, lai es būtu pilnīgi drošs.
Es šo nerakstu lai kādu iežēlinātu.Vai kādu vainotu.
Nē.
Jā.Mani piekrāpa.Jā.Tas sāp.Brutāli.Tas vienmēr ir tik pat brutāli un sāpīgi.Bet es nevienu nevainoju.Pārsteidzoši!Bet esmu audzis!Jo esmu iemācījies izteikt savas jūtas, nevis tās tupi kā puika aizstāt ar bērnišķīgu naidu.
Dzīve ir kuņa.
Nav jau pirmā reize, kad esmu piekrāpts.Toties pirmā, kad es to tiešām nebiju gaidījis no cilvēka, kas stāsta, ka vel ne reizi nevienu nav piekrāpis, jo apzinās, kāda ir sajūta, kad čakarē.Nu...Vai kaut kā tā.Vel vairāk man būtu paticis, ja to visu arī izrunātu mierīgi.Bet ok.Es pats izvēlējos to uzzināt.Tad nu...Par ko es runāju?Ā jā.Neba jau pirmā reize, kad mani piečakarē un izdrāž garīgi.Ha!Bet redz...Saulīt.Ja tik vienkārši tu būtu to pateikusi...ja vien tik ļoti, ka tu to būtu nožēlojusi...man ar to pietiktu lai justos labāk.Velns!Es visu aizmirstu un ar prieku atkal turētu tevi sev blakus.Man būtu vienalga...Bet šāda izvarošana gan nav manā stilā.
Te varētu sākt likties, ka es kādu kūdu.Dievs pasarg, nē!Laiks, kas tika pavadīts kopā bija lielisks, neatkārtojams...Arī uz nevienu konkrētu cilvēku es neturu ļaunu prātu, jo es jau paredzēju, ka tā notiks...jau krietni pirms tas bija noticis.Novēlu, jums visu to labāko, lai viss izdodas.Nečakarējiet viens otru tā kā mani.
Un P...Es tiešām...no visas sirds ceru, ka ar tevi neviens tik sāpīgi nekad neizrīkosies.Vai arī, ja izrīkosies, tad nožēlos līdz sirds dziļumiem...
Ar šo visu penteri, kurš tāpat nevienu neinteresē, es tikai vēlējos pateikt.Pata...es tevi mīlēju, mīlu, mīlēšu...bet centīšos kaut ko kādreiz sajust...Turpināšu dzīvot uz priekšu...un katru reizi, kad tev draugos būs jauna galerija...twiterī parādīsies kāda jauna ziņa...vai tepat Cibā parādīsies jauns posts...es jutīšu riebīgumu un žulti savā sirdī...Skumjas.Bet to visu es paturēšu sevī un cerēšu, ka tev viss būs skaisti...Un mīlēšu tevi, ienīstot, ka negulēšu tev vairs blakus [starp murgiem un nomodu iegalvojot, ka tu tūlīt būsi atpakaļ, ka esi tikai nogājusi lejā pēc ūdens].
Laba meitene, mjau?...Jā...Tikai reizēm kļūdies.
Ceru, ka kādreiz spēsi ieskatīties man acīs un ar mani runāt, neslēpjoties/neizliekoties.

Šajā tekstā ir pārāk daudz ''ceru'' un vārda- es, formu...Bet es ceru [lol], ka zem tā visa jūs ieraudzīsiet to, ko mēģināju savervelēt un pateikt.
Atā Cibiņi!Gan jau, kaut kad saskriesimies!