Šodien aizvadīta pirmā no 64 universitātē pavadāmajām dienām šajā semestrī.
Lieki teikt, ka ienīstu šobrīdējo situāciju, lai gan esmu pozitīva par dzīvi un man tomēr ir pohuj par lietām. Jau rēķinos ar naudu, kas tikai būs kaut kad un ka tik beigās atkal nebūs abloms.
Man pirmo reizi mūžā ir pašai savs skapis, kur likt tikai savas drēbes.
Es par cilvēkiem nelikos ne zinis, bet nezin kāpēc visi man raksta un apsveic ar atgriešanos. Dīvaini man tie tuvinieki.
Nepierasti, ka Viņa draugi un brāļi mani sauc par Viņa sievu. Drīzāk neizprotu kāpēc.
Un lai gan braukāšana ir laikietilpīga, dzīvošana mājās šobrīd šķiet izdevīga un komfortabla, lai gan pa īstam gribās dzīvot un darīties savā personīgajā aizgaldiņā. Jāiedibina šobrīd dzīve režīmā "universitāte-->darbs-->miegs-> universitāte".