Vispār jau tā slinkojot esmu pazaudējusi pusi šejienei man svarīgu ierakstu, kas atradās domu atvilktnēs. Bet nu labi.
Tās 4.5 dienas, ko dzīvoju pie Viņa .. mmm. Pirms braukšanas bija brīdinājums, ka visa uzmanība tikai mašīnai. Bet beigās tā uzmanība, kas man tika, bija vairāk kā jauka un forša. Paliku neplānoti vēl 3 darbadienas. Stulbākā diennakts daļa bija diena, kad Viņš bija prom, bet es grozījos pa Viņa mājām .. viena pati. Tas bija savādi. Rīta cēliens bija jauks, pabužināja mani, aizgāja uz darbu un varēju netraucēti gulēt līdz 11iem, kas manās mājās nav iespējams. Tad jau pienāca pusdienlaiks un Viņš uz mājām ņammāt, mazītiņa komunikācija un gara diena vienai pašai līdz astoņiem vakarā. Svešās mājās, kas nu šajā gadījumā tik ļoti svešas jau nav, būt vienai pašai ir daudz savādāk, nekā būt vienai pašai savās mājās. Vakarā kādas 3 stundas kopā nomodā (pārsvarā par un ap mašīnu) un tad jau čučēt. Labāk bija gada sākums, kad caurām dienām abi bijām kopā .. Tagad zinu, ka vīrieti mājās gaidoša persona es nespēju būt. Darbs vai mācības, bet kaut kas, kas būtu ārpus mājas pa dienu .. Bet tā aizmigšana, gulēšana, pamošanās .. tik mīļi ..