Manas dvēseles retrospekcija.

16. Augusts 2010

16:43

Vispār jau tā slinkojot esmu pazaudējusi pusi šejienei man svarīgu ierakstu, kas atradās domu atvilktnēs. Bet nu labi.
Tās 4.5 dienas, ko dzīvoju pie Viņa .. mmm. Pirms braukšanas bija brīdinājums, ka visa uzmanība tikai mašīnai. Bet beigās tā uzmanība, kas man tika, bija vairāk kā jauka un forša. Paliku neplānoti vēl 3 darbadienas. Stulbākā diennakts daļa bija diena, kad Viņš bija prom, bet es grozījos pa Viņa mājām .. viena pati. Tas bija savādi. Rīta cēliens bija jauks, pabužināja mani, aizgāja uz darbu un varēju netraucēti gulēt līdz 11iem, kas manās mājās nav iespējams. Tad jau pienāca pusdienlaiks un Viņš uz mājām ņammāt, mazītiņa komunikācija un gara diena vienai pašai līdz astoņiem vakarā. Svešās mājās, kas nu šajā gadījumā tik ļoti svešas jau nav, būt vienai pašai ir daudz savādāk, nekā būt vienai pašai savās mājās. Vakarā kādas 3 stundas kopā nomodā (pārsvarā par un ap mašīnu) un tad jau čučēt. Labāk bija gada sākums, kad caurām dienām abi bijām kopā .. Tagad zinu, ka vīrieti mājās gaidoša persona es nespēju būt. Darbs vai mācības, bet kaut kas, kas būtu ārpus mājas pa dienu .. Bet tā aizmigšana, gulēšana, pamošanās .. tik mīļi ..

16:50

Protams, līdz ar palikšanu tur, tika testētas manas kulinārās prasmes. Nu gatavojamo ēdienu sarakstā ir iekļauts arī plovs. Nācās pirmoreiz taisīt, bez receptēm un mammas pamācībām, bet sanāca. Mazais ēdienu bloknotiņš tiks papildināts ar dažām gudrībām. Viņa ģimenei jau patīk, ka es tur palieku - vakariņas pagatavoju, Viņa mammai palīdzu arī nedaudz .. izdevīga es. Bet nu ja tur to 4 brāļu vidū būtu arī vismaz viena māsa .. viņai ietu traki, manuprāt. Sasmējos, kad Viņa mamma stāstīja par saviem mēģinājumiem, lai tak tie dēli vienreiz sievas meklējot ..

16:56

Vienīgā mana škrobe - Viņa laika trūkums. Mašīna, mašīna, mašīna .. minūti pat neprasa, lai pateiktu, ka braukājas un darās un lielāka runāšana būs citu vakaru un vispār saldus sapņus. Bet pat to aizmirst .. es sēžu un klusi ceru, kad mašīnim viss būs ok, laiks atgriezīsies un vispār mašīnis strādās mūsu labā un viss būs kā bija un kā jābūt.

17:12

Šodien bija riktīgs fail ar pastu. No rīta sēžu pie ķirsīša tāda puspamodusies, zvana telefons. Svešs nummurs. Parasti neceļu tādus, bet pēdējā laika darīšanas, liek mainīt principus tajā sfērā. Sveiki un bla bla bla un blaa blaa jums sūtījums, vai es esmu es blaa blaa (sāku piefilmēt, ka ar mani runā ..) KĀDS SŪTĪJUMS? Man protams acis platas, galvā sazvērestības teorijas pa mammas veiktiem pasūtījumiem internetā, ja nu nauda vēl jāmaksā, man taču ne kapeikas kabatā .. tikmēr jautra un pieklājīga vīrieša balss man kko stāsta no kurienes sūtījums un ko tur vēl un pārprasa vai tiešām es esmu es .. SŪTĪJUMS MAN?! bet man joprojām sazvērestības teorijas un dziļa nesapratne .. un tad atausa rītausma manā paurī. JĀ, JĀ, JĀ SŪTĪJUMS MAN! Vediet, gaidu. Atveda pēc 5 min. Biju aizmirsusi, ka darbiņu šodien atsūtīs.

22:16

Vairākkārt esmu pieķērusi sevi pie domas "lūdzu, lūdzu netaisi durvis vaļā un nenāc kaut ko man teikt", kad dzirdu, ka kāds no mājiniekiem iziet no savas istabas un tuvojas manējai .. un ir viegluma sajūta, kad tie soļi aizdipina garām manām durvīm. Reizēm tik ļoti negribas komunicēt ar savējiem ..
Powered by Sviesta Ciba