Lets go for chinese.
Visforšākā ir iepirkšanās ar māsu. Mācu viņai nepirkt to, kas jau ir skapī, viņa pēc tam man vienmēr ļauj izvēlēties, kur paēst - man izvēle vienmēr ir skaidra. Kebabi. Pie galerija centrs ir man tīkamākā kebabu ēstuve. Tur kebabos ir daudz gaļas, kebabs izmērā liels un garšīgs. Ā, un ass tur patiešām ir ass. Un kaut kā vienmēr sagadās tā, ka izvēloties sabiedrisko ēdināšanu, sanāks pieēsties visur citur ar. Tā vienmēr ir. Tā bija arī sestdien. Kebabi, no kuriem vairāk kā pietiek, tad mājās mamma pacentās ar zaļo lapu salātiem, bet tad stundu vēlāk jau uzradās uzaicinājums doties uz lazanju pie brālēna. Nākamā dienā vēl saēdos pašas taisīto sautējumu meksikāņu gaumē. Jā, šodien neko īpašu tā ar neapēdu. Negribas. Atceros, kad mēdzām biezāk piestaigāt uz Silvu, mūsu galdiņš bija pārkrauts ar traukiem. Divatā pamanījāmies atstāt iespaidu par 4 cilvēku apēstu ēdiena daudzumu.
Es ēdu arbūzu. Sarkanu, saldu un garrršīgu. Pirmo šogad.