Madaru. Viņa sāk nenākt skolā un man galīgi nav prātā iet meklēt viņu, lai paskatītos ir vai nav. Bet kad pajautā, tad atkal nevaru atteikt, bet viņa melo, acīs skatīdamās. Bļin, nu it kā es sistu, ka viņa neiet skolā, man tak vienalga.
Cilvēks tomēr paliek cilvēks, k-kas viņā paliek tāds, kas viņu raksturo. K-kas labs vai slikts. Bet ir jau daudzi faktori, kas liek cilvēkiem mainīties. Evolūcija tak! :)
Tu jau arī mainījies, kad sāki draudzēties ar Pēteri, bet tā notiek pilnīgi visiem, bet tomēr ir kas tāds ko tevī var atpazīt un atcerēties "veco" Anitu :D
Var jau manīties, bet tikuntā mani vienkārši dirsina, ka melo, kaujās aprunā. Es visu laiku varētu būt priecīgs cilvēks, ja vien reizēm nebūtu tādi cilvēki, kas to visu sajauc, bet īslaicīgi. Baigi māku neņemt pierē, vispār nekad nebiju to iedomājusies, kas varu tādu banu uzlikt citiem. Bet tos mīļos un foršos gan visu laiku zoboju un smejos par viņiem! :)