Nu tad beidzot atkal mājās - nogurusi, ar vieglām galvassāpēm, taču laimīga. Izsvinējos kārtīgi. Paģiru nav, jo dzēru alu un tikai mazliet. Forša sajūta!

Vakar jau pa dienu aizlaidām uz laukiem. Sēta bija pilna ar mašīnām un laika gaitā kļuva vēl pilnāka. Saulīte spīdēja, forša svelme. Tātad Līgo dienā nelīs!

Gājām peldēties Ventā. Ūdens diemžēl nebija tik silts kā gaiss. Mani protesti netika ņemti vērā, un drīz vien es ar dažu džeku palīdzību biju nokļuvusi ledainajā ūdenī. Par laimi, paši džeki arī metās vilkt ārā...

Spēlējām tenisu. Onkulis pie mājas nesen uzbūvējis kortus. Pārsmējāmies un ākstījāmies kā mazi bērni, jo profesionāli tenisu spēlēt mācēja tikai daži.

Tumsa atnāca ar odiem. Iekurinājām lielu ugunskuru un pretodu sveces. Uzklājām galdu. Sākās svinēšana un futbols. Laiku pa laikam džeki viens pēc otra pazuda no galda, lai ieietu iekšā un uzmestu aci rezultātam. Par laimi, nepārtraukti iekšā sēdēja tikai retais. Lai arī Latvijas zaudējums bija jau loģiski paredzams, cerība mira pamazām un rezultāts 3:0 nedaudz sabojāja garīgo.

Vienīgi Jānis jutās tāds pavisam apmierināts, paskaidrodams, ka Jāņos jau viņš par futbolu neies uztraukties. Kaut kā panācu, ka mans Papardes Zieds arī lielāku uzmanību pievērš man, nevis futbola rezultātam - un man par to prieks! Tātad varu sacensties ar futbolu!

Neilgi pēc pusnakts jau sāka atgūties visi. Vai palīdzēja foršā gaisotne, mēs, meitenes, alkohola pudeles, vai pat trakie odi, tas nav zināms, taču futbola rezultāts pamazām nelikās tik svarīgs.

Nu jā. Nakts bija tik īsa. Žēl. Šitie bija forši Jāņi.