ilgāk jāgaida rindiņās lielveikalos un bāros, kamēr tur viss savienojas. jebkurā gadījumā, man bija ļoti traki sapņi, vienā no tiem es redzēju, ka jūs ar Kintiju esat palikušas stacijā un visu laiku it kā gaidāt mikriņu, kurš tā arī nenāk. pēc tam jūs tusējāt ar vietējiem čigāniem, vēlējāt viņiem 'laimīgu jauno gadu', utt., viņi arī ar jums ļoti atvērti runājās par dzīvi. viens bija skeptisks un teica: 'Jaunais gads, sūda gads, bļe!' pēc tam jūs gājāt ēst uz vietējo picu. bet tad tur atkal biju es, un priekšā bija viena no manām pasniedzējām, kurai es neesmmu nodevis eseju. viņa man par to, protams, atgādināja.
vispār viss tas sapnis bija baiss, bet es daudz ko vairs neatceros no tā. šobrīd saspringti mēģinu, bet bija jāpieraksta līdz ko pamodos, jo tad atcerējos.