Ilūkste IR mana laimīgā zeme. Pasaulē laimīgākās bērnības zeme, kur katru rītu vecmamma brokastīs cepa pankūkas, katru rītu. Kur vectēvs pēc darba veda peldēties mani un draudzenes uz kādu no neskaitāmajiem ezeriem Ilūkstes apkārtnē. Vieta, kur ar draugiem katru vakaru bija jāspēlē kārtis uz kāda no lieveņiem. Vieta, kur viss likās skaists un mazs. Vieta, kur ir Kastaņu iela un visas ielas garumā aug kastaņi. Vieta, kurai esmu izbraukājusi krustu šķērsu visus mazos ciemiņus, sādžas un nostūrus, jo vectēva darbs ļāva braukāt viņam visur, visur. Vieta, kur pavadīju bērnības vasaras un ne tikai, kopš vien sevi atceros līdz kādu divpadsmit gadu vecumam. Vieta, kas man ir bijusi lielākā māju sajūta kāda vien var būt un līdz šim nevienas citas mājas to nav aizstājušas.

Aij. Apraudājos.