Emm.. Viņš tur vispār aplūkoja vienu kaut kādu medicīnas grāmatu. Kopumā bija par to, kā senākos laikos ārsti, sirdsšķīstu nolūku vadīti, operēja ārā liesas utml lietas, kuru nozīme organisma veselībā mūsdienās ir plaši apzināta. Un, nu, Šlāpins sev raksturīgajā draudzīgi-koķeti-trāpīgajā manierē apraksta to, kā bērnībā likās, ka mandeļu izoperēšana atvērtu durvis uz bezgalīgu saldējuma daudzumu un tamlīdzīgi, vārdu sakot, bērnu dienās mandeļu trūkums šķiet debešķīgs. Un tad par to, ka medicīnas cilvēki sāk saskatīt/meklēt/zinātniski mēģināt pierādīt to, kāda ir mandeļu nozīme.

Par to, ka visas lietas jau sākotnēji var šķist nenozīmīgas, liekas. A beigās.. jā. Visādi var sanākt.