jauka tā paranoja - kaut kas tāds bieži atkārtojies manos sapņos. jau noņemti rotājumi? gadījās reiz janvāra beigās būt Varšavā un tur, hehe, gandrīz visur vēl bija svētku dekorācijas, tāda sajūta it kā tiešām kāds būtu laiku atpakaļ pagriezis. reti kad mani tracinājusi nenoteiktība, man jau patīk, kad neko nevar saprast, ka daži cilvēki visu samistificē tā, ka neko nevar saprast, es to visu mīlu!!! bet man vajag sniegu, citādi es ārā neiešu līdz nebūs iestājusies krēsla.

hehe, lai gan vēl neesmu lasījusi Kortasāra stāstus, tas man liekas kompliments (vienalga kas ar to domāts, pat ja apsūdzība plāģiātismā). Domāju, ka viņš raksta labāk par mani, varbūt tiešām esmu no viņa ietekmējusies (neapzināti?)...