jā, turklāt man vecāki cilvēki ir stāstījuši, ka tas esot "tīņu vecumā, kad vispār īsta mīlestība nav iespējama", bet nu bļa wtf, ir iespējama un kā vēl, vienkārši visi ir pārāk sapisti, lai spētu konkrēto cilvēku novērtēt, nedomājot par iespējām "dabūt 'labāku' vai arī (iespēms vēl ļaunāk) dabūt 'vēl labāku'".

man imho liekās, ka tās pieklājīgā vecuma stabilās mīlestības jau pārsvarā turas tīri uz kaut kāda aprēķina / ģimeniskuma iestāšanās, utt, ko personīgi zinu pēc saviem radiniekiem, piem., brālēna vecmamma savā dzimšanas dienā stāstīja savus atmiņu stāstus, kuros atzina, ka ar savu jau mirušo vīru precējusies tikai tīri sadzīvisku un materiālu motīvu dēļ, un nodzīvojusi ar viņu dzīvi kopā nemaz nemīlot. tāpat arī mana vecmamma - esmu diezgan pārliecināts, ka viņa manu vectēvu nemīlēja, viņš bija gudrs un tā kā ebrejs - tad jau būtu jābūt arī naudīgam. tādā, lūk, pasauļukā dzīvojam. haha, un nupat es sapratu, ka vīrieši mirst ātrāk. vismaz šeit.